top of page

RŪPES PAR DĀRZU UN AUGIEM ZIEMĀ

Lai dārzs nākamajā sezonā izskatītos lieliski, arī ziemā tam ir nepieciešama uzmanība un mazliet rūpju. Bieza sniega kārta, kailsals, sala un atkušņa periodu maiņa augiem Tavā dārzā ir izaicinājums.

 



Īpaši parūpējies par cirptu formu augiem un mūžzaļajiem augiem – tūjām, bukšiem, īvēm, rododendriem, priedēm, kadiķiem, eglēm, kā arī jauniem dzīvžogiem un krūmiem ar vāju zaru struktūru. Bieza sniega sega var sabojāt arī skaraino hortenziju krūmus un vasarzaļos rododendrus.


Kad dārzā ir sasnigusi gana bieza sniega kārta ( virs 20 cm ) sniega kārtas svars var augiem nodarīt vislielākos bojājumus – tos aplauzt, izgāzt vai deformēt. Šis ir brīdis, kad augi no sniega ir jāatbrīvo.


KĀ PURINĀT AUGUS?

Saģērbjamies silti, izvēlamies piemērotu darba instrumentu un mēģinām tos atbrīvot no sniega kārtas. Galantus komandas dārznieki savā darbā izmanto plastmasas lapu grābekli. Tas lieliski kalpo šim uzdevumam un ļauj viegli aizsniegt arī dzīvžogu augšas.


Purinot sniegu no augiem, ja tie atrodas tiešā jumta tuvumā, pacel skatu augšup! Vai uz Jumta nav izveidojusies bieza sniega kārta, kas vēlāk, krītot no liela augstuma, varētu sabojāt tuvumā augošos augus?


Ja sniegs ir paguvis piesalt, necenšamies nokasīt absolūti visu sniegu no auga. Svarīgākais ir samazināt tā kopējo masu. Dodoties augus atbrīvot no sniega – atceramies, ka zem sniega kārtas dobē ir arī citi mazāki kokaugi, lapu krūmi.


Sniegu nevajadzētu purināt, ja gaisa temperatūra ir zemāka par -7° C. Aukstumā augi kļūst trausli, tāpēc tiem iespējams nodarīt lielāku kaitējumu, nekā labumu. Biezā sniega kārta uz un ap augiem kļūst īpaši bīstama agri pavasarī, kad augi zem kūstošās sniega masas sāk sust un rezultātā var sapūt. Sekojam līdzi gaismekļiem dārzā, kas atrodas zem sniega. Ja iespējams, atbrīvojam tos no biezās sniega kārtas. Vai atslēdzam tos no elektrības padeves.

 



ATCERAMIES, KA SNIEGS IR JĀNOTĪRA NO SILTUMNĪCAS UN STIKLA ORANŽĒRIJAS JUMTA.

Tīrot sniegu no celiņiem, nelietojam sāli to kaisīšanai! Pavasarī, kad kusīs sniegs un izlīs pirmais lietus, tas ieskalosies turpat blakus esošajā augsnē – dobē, dzīvžogā vai zālienā un kaitēs augu veselībai.


Ziemas beigās / agri pavasarī – kad zeme ir klāta ar baltu, atstarojošu sniega segu, bet  pirmie pavasara saules stari ir ļoti spoži – tie var radīt apdegumu skuju kokaugiem – īvēm, bukšiem, kadiķiem.  Tāpēc, laicīgi ( mēs to darām janvāra sākumā / vidū ) apsedzam augus ar speciāli šim nolūkam paredzētu, ēnojamo tīklu.


Ja ir iespējams, ziemā izvairāmies staigāt pa zālienu. Staigājot, pieblīvēsim sniegu cieši zemes virskārtai, un tāpat kā augiem, arī zālienam – pavasarī sniegam sākot kust, starp biezo sniega cepuri un augsni veidosies sniega pelējums.

Comments


bottom of page