DEKORATĪVS DĀRZS RUDENĪ
Rudenī dārzs mainās gandrīz katru dienu. Vēl nesen bagātīgi ziedošās puķu dobes iegūst mierīgākus toņus, graudzāles iekrāsojas zeltainas, bet koki un krūmi pamazām pārtop spilgtos rudens akcentos.
Šajā laikā īpaši labi atklājas pārdomātu stādījumu vērtība. Dārzā, kas plānots visai sezonai, puķu dobes pēc vasaras ziedēšanas nekļūst tukšas. Vieni augi atkāpjas otrajā plānā, citi tikai tagad sasniedz savu skaistāko brīdi.
Turpinot mūsu rakstu sēriju par dekoratīvu dārzu dažādos gadalaikos, šoreiz pievērsīsimies rudenim un tam, kā saglabāt dārza dekorativitāti līdz pat ziemai.
KĀ MAINĀS PUĶU DOBES RUDENĪ?
Veidojot ziemciešu stādījumus, mēs domājam par to, kā tie izskatīsies dažādos sezonas posmos. Augiem ir atšķirīgi ziedēšanas laiki, augšanas formas un dekorativitātes periodi, un tieši šo īpašību kombinācija ļauj puķu dobēm saglabāt interesantu izskatu vairākus mēnešus.
Rudenī daudzi augi jau sen ir noziedējuši, taču to kuplais lapojums joprojām aizpilda vietu puķu dobē un veido fonu augiem, kuri tieši tagad piedzīvo savu skaistāko laiku.
Uz šāda fona izceļas rudens asteres. To baltie, rozā un violetie ziedi ienes krāsu laikā, kad liela daļa vasaras puķu jau noziedējusi. Smalkāku, dabiskāku iespaidu rada izplestā astere (Aster divaricatus), kuras sīkie baltie ziedi veido vieglus, gaisīgus cerus.
Japānas anemones (Anemone japonica ‘Honorine Jobert’, ‘Königin Charlotte’, ‘Lorelei’) paceļ savus elegantos ziedus virs pārējiem augiem. Rudbekija (Rudbeckia subtomentosa ‘Henry Eilers’) piešķir dobēm siltu dzeltenu akcentu, bet pusēnainās vietās uzmanību piesaista īsmatainā krupīšlilija (Tricyrtis hirta ‘Miyazaki’) ar neparastajiem, plankumainajiem ziediem.
GRAUDZĀLES PĀRŅEM GALVENO LOMU
Rudens ir dekoratīvo graudzāļu laiks. Vasarā tās bieži papildina ziedošās ziemcietes, bet sezonas otrajā pusē kļūst par vienu no galvenajiem stādījumu akcentiem.
Graudzāļu ziedkopas ir pilnībā attīstījušās, lapojums iegūst zeltainus un bronzas toņus, un to smalkā struktūra ļauj veidot pavisam citādas kompozīcijas nekā ar ziedošajām ziemcietēm.
Īpaši izteiksmīgas un uzticamas ir niedru molīnijas (Molinia arundinacea ‘Transparent’), kuru augstās, smalkās ziedkopas paceļas virs pārējiem augiem, veidojot vieglu, caurspīdīgu slāni. Tās neaizsedz skatu, bet piešķir stādījumam dziļumu un vieglumu. Savukārt kompaktākā zilganā molīnija (Molinia caerulea ‘Moorhexe’) veido izteiktāku vertikālu akcentu.
Atšķirīgu raksturu piešķir ciesas (Calamagrostis). Īsmatiņu ciesa (Calamagrostis brachytricha) rudenī izceļas ar maigām, pūkainām ziedkopām, bet asziedu ciesa (Calamagrostis × acutiflora ‘Karl Foerster’) saglabā stingrus, vertikālus stiebrus, kas palīdz strukturēt stādījumu.
Ķīnas miskantes (Miscanthus sinensis) veido kuplus, iespaidīgus cerus, kuru ziedkopas un lapojums rudenī iegūst siltus salmu, zelta un bronzas toņus. Tās īpaši labi iederas lielākās kompozīcijās, kur nepieciešams izteiksmīgs apjoms.
Savukārt velēnu ciesa (Deschampsia cespitosa ‘Goldtau’), rudens seslērija (Sesleria autumnalis) un Sporobolus heterolepis ļauj papildināt stādījumus ar smalkākām faktūrām un atšķirīgām augšanas formām.
Graudzāļu īpašais skaistums atklājas kustībā un gaismā. Vējā tās viegli šūpojas, bet zemajā rudens saulē to ziedkopas veido interesantu gaismas un ēnu spēli. Caurspīdīgās graudzāļu grupas ļauj redzēt arī aiz tām augošos augus, vienlaikus piešķirot visai kompozīcijai vieglumu.
KOKI UN KRŪMI PIEŠĶIR RUDENIM KRĀSU
Kamēr puķu dobēs arvien lielāku nozīmi iegūst faktūras, koki un krūmi kļūst par rudens spilgtākajiem krāsu akcentiem.
Viens no skaistākajiem piemēriem ir Lamarka korinte (Amelanchier lamarckii). Pavasarī tā zied smalkiem baltiem ziediem, vasarā veido tumšas ogas, bet rudenī tās lapojums iekrāsojas oranžos un sarkanos toņos. Daudzstumbru formā korinte saglabā izteiksmīgu siluetu arī pēc lapu nobiršanas.
Īpaši iespaidīgas ir dažādas kļavas (Acer). Atkarībā no sugas un šķirnes to lapojums rudenī var iegūt intensīvi dzeltenus, oranžus un sarkanus toņus. Piemēram, Frīmena kļava (Acer × freemanii ‘Autumn Blaze’) ir pazīstama ar savu košo rudens krāsojumu.
Spārnotais segliņš (Euonymus alatus) rudenī kļūst gandrīz ugunīgi sarkans, bet Eiropas segliņš (Euonymus europaeus) papildus krāsainajam lapojumam priecē ar dekoratīviem rozā augļiem.
Pīlādži (Sorbus), irbenes (Viburnum) un dekoratīvās ābeles (Malus) rudens ainavu papildina ar augļiem. Dekoratīvajām ābelēm īpaši interesantas ir šķirnes ‘Red Sentinel’, ‘Evereste’ un ‘Rudolph’, kuru nelielie augļi atkarībā no šķirnes var saglabāties zaros arī pēc lapu nobiršanas.
Savukārt parastais dižskābardis (Fagus sylvatica) iegūst siltus vara un brūnus toņus. Veidotos dzīvžogos lielāka daļa lapu var saglabāties arī ziemā, tāpēc tie turpina veidot skaidras dārza telpas robežas.
Interesants rudens akcents ir arī rudens jasmīns (Heptacodium miconioides). Tas zied vasaras beigās un rudens sākumā, bet vēlāk dekorativitāti turpina veidot sārtās kauslapas. Pēc lapu nobiršanas uzmanību piesaista arī auga dekoratīvā miza.
Izvēloties kokus un krūmus, ir vērts domāt par to, kā rudens krāsas savstarpēji saskanēs. Nelielā dārzā viens izteiksmīgs koks var kļūt par galveno sezonas akcentu, savukārt plašākā teritorijā dažādu kokaugu grupas ļauj veidot bagātīgāku, pakāpeniski mainīgu rudens ainavu.
NESTEIDZIETIES AR RUDENS APGRIEŠANU
Tuvojoties ziemai, daudzi dārzu īpašnieki cenšas pēc iespējas rūpīgāk sakopt puķu dobes, nogriežot visas noziedējušās ziemcietes. Taču mēs iesakām nesteigties.
Daudzi augi saglabā izteiksmīgu formu vēl ilgi pēc ziedēšanas. Ehināciju (Echinacea) tumšie, apaļie ziedu viduči, pelašķu (Achillea) plakanās ziedkopas, zilpodžu (Eryngium) un ežziežu (Echinops) stingrie silueti, kā arī brūnvālīšu (Sanguisorba) smalkās formas turpina rotāt puķu dobes arī pēc noziedēšanas. Īpaši skaists ir laimiņš (piem., Sedum telephium ‘Matrona’), kas vasaras beigās un rudenī bagātīgi zied koši rozā ziediem, bet vēlāk saglabā stingrus kātus un dekoratīvas, pakāpeniski tumšākas ziedkopas.
Tas pats attiecas uz skarainajām hortenzijām (Hydrangea paniculata). Rudenī to ziedkopas pakāpeniski maina krāsu, iegūstot rozīgus, sarkanīgus un vēlāk krēmīgi brūnus toņus. Arī pilnībā noziedējušas hortenzijas var būt ļoti dekoratīvas, tāpēc nav nepieciešams tās visas nogriezt. Parasti pietiek noņemt ziedkopas, kas stipri noliekušās vai guļ uz zemes, bet pārējās var atstāt līdz pavasarim, ņemot vērā arī zaru izturību pret sniega slodzi.
Saglabājot noziedējušos augus, mēs saglabājam arī pašu puķu dobju apjomu. Sausie stublāji, graudzāļu ziedkopas un hortenziju cepures turpina veidot dārza ainavu laikā, kad lielākā daļa lapojuma jau pazudusi.
Īpaši skaisti šādi stādījumi izskatās rudens rītos, kad uz graudzāļu ziedkopām sakrājas rasa, vēlāk tās pārklāj pirmā sarma, bet ziemā uz sausajiem stublājiem un ziedkopām nosēžas sniegs. Pat pavisam neliela sniega kārta izceļ augu formas un rada ainavu, kas ir tikpat interesanta kā vasaras ziedēšanas laikā.
Protams, ja stublāji sagulst, sāk bojāties vai traucē pārējiem stādījumiem, tos var nogriezt. Taču augus ar stingriem kātiem un izteiksmīgām ziedkopām ir vērts saglabāt pēc iespējas ilgāk.
NO RUDENS UZ ZIEMU
Kad lapas nobirst, dārzā arvien lielāku nozīmi iegūst tā pastāvīgā struktūra.
Mūžzaļie augi, piemēram, parastā priede (Pinus sylvestris) un kalnu priede (Pinus mugo), saglabā zaļus apjomus un veido fonu sausajām graudzālēm un ziemciešu siluetiem.
Pamanāmāki kļūst arī koki ar interesantu zarojumu un dekoratīvu mizu. Piemēram, baltā grimoņa (Cornus alba) šķirņu koši sarkanie dzinumi īpaši labi izceļas uz tumšu skujkoku fona.
Arī dzīvžogi, celiņi, terases un pārējie dārza arhitektoniskie elementi šajā laikā kļūst redzamāki. Tieši tāpēc, projektējot dārzu, ir svarīgi domāt par kompozīciju ne tikai pavasarī un vasarā, kad augi ir pilnā plaukumā, bet arī laikā, kad liela daļa lapojuma ir pazudusi.
Rudens ir labs brīdis, lai novērtētu savu dārzu. Pavērojiet, kuras vietas joprojām izskatās interesantas, kur pietrūkst apjoma un vai ir augi, kas varētu kļūt par izteiksmīgiem rudens akcentiem.
Un, pirms ķeraties pie puķu dobju sakopšanas, paskatieties, ko patiesībā ir vērts atstāt. Dažkārt tieši nenogrieztās ziedkopas un graudzāles palīdz saglabāt dārza klātbūtni arī gada tumšākajos mēnešos.
