DEKORATĪVS DĀRZS VASARĀ
- pirms 4 stundām
- Lasīts 5 min
No pirmajām jūnija dienām līdz augusta beigām dārzs nepārtraukti mainās – vieni augi nozied, citi tikai sāk ziedēt, bet vēl citi savu galveno lomu iegūst ar lapojumu, formu vai faktūru.
Tieši vasarā īpaši labi redzams, cik svarīga dārza dizainā un plānošanā ir sezonalitāte. Skaists vasaras dārzs nav stādījums, kurā visi augi zied vienlaikus. Daudz interesantāks tas kļūst, ja dekorativitāte pakāpeniski pāriet no viena auga pie nākamā, saglabājot krāsu, struktūru un interesi visas sezonas garumā.
GALANTUS projektos nav viena universāla augu saraksta, ko atkārtojam katrā dārzā. Augu izvēli nosaka konkrētā vieta – gaismas apstākļi, augsne un mitrums, mikroklimats, dārza koncepcija un klientu vēlmes. Tāpēc arī šajā rakstā minētie augi nav gatavas kombinācijas, bet piemēri no risinājumiem, ko izmantojam savos projektos.
VASARAS SĀKUMS – PĀREJA NO PAVASARA UZ VASARU
Vasaras sākumā dārzā vēl jūtams pavasaris, taču ziemciešu stādījumi strauji pieņemas apjomā un pamazām pārņem galveno lomu.
Šajā laikā zied kaķumētra (Nepeta ‘Walker’s Low’), veidojot plašus violeti zilus laukumus, un mīkstais rasaskrēsliņš (Alchemilla mollis ‘Thriller’) ar vieglām dzeltenzaļām ziedkopām. Rasaskrēsliņš ir labs piemērs tam, ka dārza dekorativitāti neveido tikai košas krāsas – mierīgi zaļie toņi palīdz savienot citus augus un padara kopējo kompozīciju harmoniskāku.
Vasaras sākums ir arī peoniju (Paeonia) laiks. To ziedēšana ir iespaidīga, bet salīdzinoši īsa, tāpēc, plānojot stādījumus, vērts domāt arī par to, kas pārņems uzmanību pēc peoniju noziedēšanas.
Dažādu šķirņu gandrenes (Geranium), salvijas, piemēram, salvija (Salvia × superba ‘Schneehügel’) ļauj strādāt ne tikai ar ziediem, bet arī ar atšķirīgiem augstumiem, lapu formām un faktūrām.
Augs nav dekoratīvs tikai tajās nedēļās, kad tas zied. Lapojums, forma un apjoms ir tikpat nozīmīga stādījuma daļa.
VASARAS VIDUS – KRĀSA, APJOMS UN KUSTĪBA
Vasaras vidū ziemciešu stādījumi sasniedz vienu no krāšņākajiem sezonas posmiem. Augi ir ieguvuši savu vasaras apjomu, un daudz izteiktāk kļūst redzama visa stādījuma kompozīcija.
Šajā laikā dārzā savu vietu ieņem perovskija (Perovskia ‘Blue Spire’), pelašķis (Achillea filipendulina ‘Parker’), ehinācijas (Echinacea ‘Fatal Attraction’ un Echinacea pallida), agastahes (Agastache), dažādu šķirņu brūnvālītes (Sanguisorba), astilbes (Astilbe), kalnmētra (Calamintha nepeta ‘Blue Cloud’), monarda (Monarda ‘Beauty of Cobham’) un šaurlapu lavanda (Lavandula angustifolia).
Interesantu stādījumu neveido tikai dažādas krāsas. Tikpat nozīmīga ir ziedkopu forma. Ehināciju izteiksmīgie ziedi, pelašķu plakanās ziedkopas, vertikālās agastašu vārpas un vieglās brūnvālīšu formas veido ritmu un dažādību. Arī salīdzinoši atturīgā krāsu gammā šādi iespējams panākt vizuāli bagātīgu rezultātu.
GRAUDZĀLES – VAIRĀK NEKĀ FONS
Vasaras gaitā arvien lielāku nozīmi iegūst dekoratīvās graudzāles.
Asziedu ciesa (Calamagrostis × acutiflora ‘Karl Foerster’) ar izteikti vertikālo augumu stādījumā var darboties gandrīz kā arhitektūras elements. Savukārt zilganā molīnija (Molinia caerulea ‘Edith Dudszus’) un niedru molīnija (Molinia arundinacea ‘Transparent’) rada pavisam citu iespaidu – to smalkās ziedkopas paceļas virs stādījuma, piešķirot tam vieglumu un caurspīdīgumu.
Graudzāļu vērtība īpaši labi atklājas kustībā. Tās reaģē uz vēju, uztver gaismu un dienas gaitā maina savu izskatu.
Tāpēc ainavu arhitektūra nav tikai krāsu un formu kompozīcija. Dārza veidošanā iespējams strādāt arī ar kustību, gaismu un ēnu – elementiem, kas būtiski ietekmē to, kā mēs telpu uztveram.
VASARAS BEIGAS – DĀRZS MAINĀS, BET NEBEIDZAS
Tuvojoties vasaras beigām, dārzs iegūst citu raksturu. Svaigos vasaras sākuma toņus pakāpeniski papildina lielāki augu apjomi, dziļākas krāsas un izteiktākas faktūras.
Šajā laikā nozīmīgas kļūst dažādas asteres (Aster), krastkaņepes (Eupatorium fistulosum), Japānas anemones, piemēram, Japānas anemone (Anemone japonica ‘Honorine Jobert’, ‘Königin Charlotte’, ‘Lorelei’), astere (Aster divaricatus), sūrene (Persicaria amplexicaulis ‘Speciosa’ un ‘Rosea’) un rudbekija (Rudbeckia subtomentosa ‘Henry Eilers’).
Sezonas beigās interesi papildina arī tricirte (Tricyrtis hirta ‘Miyazaki’), sudrabsvece (Cimicifuga racemosa ‘Brunette’), rudens seslērija (Sesleria autumnalis) un Īsmatiņu ciesa (Calamagrostis brachytricha).
Šādi augi palīdz panākt, lai dekoratīvais periods nebeigtos vasaras vidū. Turklāt daļai no tiem vērtība saglabājas arī pēc ziedēšanas – lapojumā, auga siluetā, nobriedušās ziedkopās un sēklotnēs, kas pakāpeniski ieved dārzu nākamajā sezonā.
KOKI UN KRŪMI – DĀRZA KARKASS VISAS VASARAS GARUMĀ
Kamēr ziemcietes sezonas laikā strauji mainās, koki un krūmi nodrošina dārza stabilo struktūru. Tie veido augstumu un apjomu, rada fonu, ēnu un privātumu, sadala teritoriju telpās un palīdz organizēt skatus.
Daļa kokaugu savu iespaidīgāko ziedēšanas brīdi piedzīvo pavasarī. Magnolijas (Magnolia), sakuras (Prunus) un rododendri (Rhododendron) vasarā vairs nav uzmanības centrā ziedu dēļ, taču to vainagi un lapojums turpina būt nozīmīga dārza kompozīcijas daļa.
Jau iepriekš esam rakstījuši par daudzstumbru kokiem un to nozīmi dārza telpas veidošanā. Koka vērtību nenosaka tikai ziedēšana – vainaga forma, stumbri, lapojums un mērogs var būt nozīmīgi visā dārza kompozīcijā.
Lamarka korinte (Amelanchier lamarckii) ir labs piemērs kokaugam ar vairākiem dekorativitātes periodiem. Pavasara ziedēšanai seko vasaras ogas, bet rudenī – izteiksmīga lapojuma krāsa. Arī pīlādži (Sorbus), Eiropas segliņi (Euonymus europaeus), spārnotie segliņi (Euonymus alatus) un irbenes (Viburnum) ļauj domāt nevis par vienu skaistu brīdi, bet par auga mainību sezonas gaitā.
Savukārt vasaras otrajā pusē par vienu no izteiksmīgākajiem akcentiem kļūst skarainās hortenzijas (Hydrangea paniculata). To lielās ziedkopas saglabā dekorativitāti ilgi un pakāpeniski maina arī savu nokrāsu.
Strukturālu lomu dārzā var pildīt parastais dižskābardis (Fagus sylvatica) – gan dzīvžogos, gan kā atsevišķs soliteraugs –, kā arī klintenes (Cotoneaster), Alpu jāņoga (Ribes alpinum) un dažādas spirejas (Spiraea).
Savukārt izteiksmīgākam akcentam dārza sortimentu iespējams papildināt ar mazāk ierastiem kokaugiem, piemēram, Ķīnas grimonim (Cornus kousa) vai rudens jasmīnu (Heptacodium miconioides), kas zied vasaras beigās, bet rudenī turpina pārsteigt ar savu dekorativitāti. Taču par augiem, kas dārzā īpaši izceļas rudenī, plašāk stāstīsim nākamajā šīs sērijas rakstā.
KĀ PANĀKT, LAI DĀRZS BŪTU DEKORATĪVS VISU VASARU?
Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā kļūdīties augu izvēlē, ir iegādāties tikai to, kas konkrētajā brīdī izskatās visskaistāk.
Ja jūnijā stādaudzētavā izvēlamies augus, kas visi tajā brīdī ir pilnos ziedos, ļoti iespējams, ka arī noziedēs tie līdzīgā laikā. Tāpēc, plānojot dārza projektu, uz stādījumu jāskatās ne tikai telpā, bet arī laikā.
Kas šeit būs dekoratīvs jūnijā? Kas pārņems galveno lomu jūlijā? Kas sāks ziedēt augustā? Kā augi izskatīsies pēc noziedēšanas? Vai saglabāsies interesants lapojums un struktūra?
Labs dārza projekts šo mainību paredz jau augu izvēles posmā. Dārza projektēšanā tiek vērtēti ne tikai ziedēšanas laiki, bet arī augu augstums, forma, attīstības ātrums, galīgais apjoms un savstarpējās attiecības.
Skaista bilde vēl nav stādījumu plāns
Meklējot dārza idejas vai idejas dārza iekārtošanai, Pinterest, Instagram, žurnāli, dārza dizaina bildes un galerijas ir lielisks iedvesmas avots. Taču skaistu attēlu nevajadzētu uztvert kā gatavu recepti savam dārzam.
Pat precīzi zinot visus fotogrāfijā redzamos augus, tie citā vietā var uzvesties pavisam citādi. Atšķiras augsne, mitrums, saules daudzums, vējš un mikroklimats. Atšķiras arī tas, cik daudz laika cilvēks vēlas veltīt dārza darbiem.
Tāpēc profesionālā ainavu dizainā vispirms tiek izvērtēta vieta un tikai tad meklēti augi, kas ļaus tajā sasniegt iecerēto rezultātu.
NEVIS VAIRĀK AUGU, BET PĀRDOMĀTĀKA IZVĒLE
Dekoratīvs vasaras dārzs nenozīmē pēc iespējas vairāk dažādu ziedošu augu.
Bieži pārliecinošāku rezultātu dod pārdomāts augu sortiments, kurā noteiktas sugas un šķirnes atkārtojas un veido ritmu. Daļa augu nodrošina īsu, spēcīgu sezonas akcentu, citi veido fonu un struktūru, bet vēl citi kļūst pamanāmi tikai vasaras otrajā pusē.
Tāpēc dārza iekārtošana un dārza veidošana nav tikai skaistu augu izvēle. Daudz noderīgāks sākuma jautājums ir: kādu es vēlos redzēt savu dārzu jūnijā, jūlijā un augustā?
DĀRZS IR VIETA EKSPERIMENTIEM
Un tomēr – ne visam dārzā vienmēr jānotiek pēc iepriekš izstrādātas formulas.
Eksperimentējiet. Izmēģiniet jaunas augu kombinācijas, vērojiet tās dažādos vasaras posmos un nebaidieties kaut ko mainīt. Ja viena ziemciete konkrētajā vietā nejūtas labi vai divi augi kopā neveido iecerēto kompozīciju, tos var pārstādīt.
Stādījumi ir viena no pateicīgākajām dārza daļām eksperimentiem – te kļūdas reti ir neatgriezeniskas. Dažkārt tieši nejauši atklāta augu kombinācija kļūst par veiksmīgāko.
Dārzs ir lieliska vieta radošumam. Ļaujiet sev tajā eksperimentēt.
