DĀRZS KĀ DZĪVES TELPA: KAD SĀKT TO PLĀNOT UN AR KO RĒĶINĀTIES?
- 10. aug.
- Lasīts 7 min
Updated: 11. aug.
Plānojot māju, mēs rūpīgi domājam par telpām, gaismu un skatiem, taču dārzs bieži paliek uz vēlāku laiku.
Patiesībā dārzs ir pilnvērtīga dzīves telpas daļa – vieta atpūtai, kustībai, sarunām un būšanai dabā. Jo agrāk to sākam plānot kopā ar māju, jo pārdomātāks un funkcionālāks būs rezultāts.
Swedbank podkāstā “Mājokļu sarunas” GALANTUS dibinātājs un vadītājs Ansis Birznieks dalās pieredzē par to, kad sākt dārza projektēšanu, kā domāt par telpu, augiem, izmaksām un dārza attīstību ilgtermiņā.
DĀRZS NAV TIKAI SKAISTS SKATS PA LOGU
Pēdējās desmitgadēs mūsu izpratne par dārzu ir būtiski mainījusies. Deviņdesmitajos gados speciāli veidots dekoratīvs dārzs Latvijā vēl daudziem šķita greznība. Šodien arvien vairāk cilvēku uztver ārtelpu kā pilnvērtīgu dzīves vides daļu.
Dārzam ir ne tikai estētiska nozīme. Tas rada māju, miera un drošības sajūtu, ļauj būt tuvāk dabai un būtiski paplašina telpu, kurā dzīvojam.
Mainījusies arī mūsu pieeja informācijai. Ja pirms 30 gadiem zināšanas par dārza dizainu bija pieejamas dažās grāmatās un žurnālos, šodien stundas laikā iespējams apskatīt pasaules labākos dārzus, sekot starptautiski atzītiem ainavu arhitektiem un dārzu dizaineriem un atrast gandrīz neierobežotu daudzumu iedvesmas.
Taču gatavs zāliens un dzīvžogs vēl ne vienmēr nozīmē gatavu dārzu.
Tieši mainība, sezonalitāte, augi, gaisma, kustība un dažādās dārza telpas rada vidi, kuru gribas ne tikai redzēt, bet arī piedzīvot.
TRĪS TENDENCES, KAS MAINĪJUŠAS MŪSDIENU DĀRZU
Dārzu dizainā mode nemainās tik strauji kā apģērbā vai interjerā. Drīzāk var runāt par lielākiem virzieniem, kas attīstās desmitgadēs.
Viens no būtiskiem pavērsieniem bija pandēmijas laiks, kad daudzi no jauna atklāja savu māju un dārzu. Ārtelpa kļuva par vietu, kur ne tikai atpūsties, bet arī strādāt, gatavot ēdienu, sportot un pavadīt laiku kopā.
Atgriešanās pie praktiskā dārza
Sakņu dārzs vairs nav obligāti atsevišķa saimnieciska zona kaut kur īpašuma tālākajā stūrī. Garšaugi, ogas, augļu koki un paaugstinātās dobes var kļūt par skaistu mūsdienīga dārza daļu.
Praktiskais dārzs var būt ļoti dažāds – no viena poda ar baziliku un timiānu uz terases līdz plašam virtuves dārzam. Būtiska ir nevis tā platība, bet iespēja iesaistīties: iestādīt, vērot, novākt un nogaršot.
Dabai tuvi stādījumi
Otrs nozīmīgs virziens ir naturalistic planting jeb vizuāli dabai tuvi stādījumi. Tas nenozīmē vienkārši ļaut dārzam aizaugt. Tā ir rūpīgi veidota, daudzslāņaina augu kompozīcija, kas aizņemas principus no dabas un rada brīvāku, dinamiskāku un sezonāli mainīgu ainavu.
Šī kustība Eiropā attīstījusies jau kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, un viens no tās pazīstamākajiem pārstāvjiem ir nīderlandiešu dārzu dizainers Piet Oudolf.
Dabas saglabāšana un ielaišana dārzā
Trešais virziens iet vēl tālāk – nevis interpretēt dabu, bet saglabāt to, kas konkrētajā vietā jau ir vērtīgs.
Ja īpašumā aug priedes, mellenāji, brūklenāji vai dabiska pļava, ne vienmēr viss jānovāc, lai pēc būvniecības sāktu dārzu veidot no nulles. Dažkārt tieši esošā daba var kļūt par vienu no vērtīgākajiem jaunā dārza elementiem.
Perfekti kopts zāliens var atrasties līdzās dabiskai pļavai. Precīza arhitektūra – līdzās brīvai veģetācijai. Tieši kontrasts starp veidoto un dabisko bieži rada interesantāko rezultātu.
DĀRZS SASTĀV NO TELPĀM
Profesionālā dārza projektēšanā dārzs netiek uztverts kā viena plakne ap māju. Līdzīgi kā mājoklī ir viesistaba, virtuve, guļamistaba un citas telpas, arī dārzā iespējams radīt zonas ar dažādām funkcijām un noskaņām.
Turklāt ne visam jābūt redzamam uzreiz.
Labi izplānotā dārzā ir vieta atklāšanas priekam – ceļš aizved uz citu dārza telpu, aiz stādījuma atklājas skats, bet dažādās vietās rodas atšķirīgas sajūtas.
Arī vienam elementam var būt vairākas funkcijas. Piemēram, siltumnīca var būt vieta tomātu audzēšanai, bet agrā pavasarī – silta un saulaina vieta, kur apsēsties ar kafijas tasi. Mūsdienīga dārza vērtība bieži slēpjas tieši multifunkcionalitātē.
DĀRZS MAINĀS KOPĀ AR MUMS
Atšķirībā no interjera dārzs nekad nav statisks.
Augs, ko šodien nopērkam stādaudzētavā, pēc dažiem gadiem var būt vairākus metrus augsts. Daļa ziemciešu izzudīs, citas izsēsies vai izpletīsies daudz vairāk, nekā bijām gaidījuši. Mainīsies arī mūsu pašu gaume un vajadzības.
Profesionāli veidota dārza dzīves ciklu Ansis vērtē aptuveni 15–20 gadu garumā. Ne tāpēc, ka pēc tam dārzs būtu jālikvidē, bet tāpēc, ka šādā periodā būtiski mainās gan augi, gan cilvēki.
Ja dārzs veidots ģimenei ar maziem bērniem, tajā var būt batuts, šūpoles, baseins un plašs zāliens. Pēc 15 vai 20 gadiem šīs funkcijas vairs nebūs aktuālas, un to vietā var rasties pilnīgi citas.
Dārzs iet līdzi mūsu dzīves ritmam.
KAD IR ĪSTAIS LAIKS SĀKT DĀRZA PLĀNOŠANU?
Ideālā gadījumā par dārzu ir vērts domāt vēl pirms būvniecības sākuma.
Tas nenozīmē, ka ikvienam jau pirms mājas projekta nepieciešams pilns ainavu arhitektūras projekts. Taču pirms būvlaukuma sagatavošanas ir vērts objektīvi novērtēt to, kas konkrētajā vietā jau atrodas.
Kādi koki tur aug? Kāds ir reljefs? Kur atrodas saule dažādos dienas laikos? No kurienes pūš valdošie vēji? Kādi būs skati no mājas? Ko vēlamies redzēt no viesistabas, virtuves vai guļamistabas?
Ansis podkāstā dalās ar ļoti vienkāršu piemēru no savas pieredzes:
Šāds vienkāršs eksperiments reizēm var pateikt vairāk nekā rasējums.
Īpaši Latvijas klimatā ļoti svarīgs ir saules ceļš. Gaisma, ēna un ēkas novietojums tieši ietekmēs gan dzīves kvalitāti mājā, gan nākamā dārza iespējas.
Vērts īpašumu apmeklēt ne tikai skaistā vasaras pusdienlaikā. Aizbrauciet tur no rīta un vakarā, vējainā dienā, lietū, rudenī un ziemā. Tikai tad iespējams pa īstam saprast vietu.
ESOŠS LIELS KOKS VAR BŪT VĒRTĪBĀ, KURU NEVAR ĀTRI AIZSTĀT
Veidojot jaunu māju, nereti šķiet vienkāršāk visu attīrīt un sākt no nulles. Taču nobriedis koks ir resurss, kura izveidošanai nepieciešami gadu desmiti.
Mūsdienās dārza ierīkošanā iespējams izmantot arī liela izmēra kokus un dižstādus, tādējādi iegūstot nobrieduša dārza sajūtu daudz ātrāk. Taču, ja vērtīgs koks īpašumā jau aug, dažkārt gudrākais risinājums ir to saglabāt un jauno dārza dizainu veidot ap to.
PIRMS PROJEKTĒŠANAS IZVEIDOJIET SAVU DĀRZA PROGRAMMU
Labs dārza projekts nesākas ar konkrētu augu izvēli.
Vispirms jāatbild uz jautājumu: kā mēs šajā dārzā dzīvosim?
Cik cilvēku izmantos dārzu? Vai ģimenē ir bērni? Vai vēlamies audzēt kaut ko ēdamu? Vai mums patīk strādāt dārzā? Vai vajadzīga vieta sportam, viesiem, grilēšanai, klusai atpūtai? Cik daudz laika esam gatavi veltīt kopšanai?
Ja dārzkopība neinteresē, iespējams, nav jēgas radīt sarežģītu stādījumu sistēmu, kas prasīs regulāru darbu. Arī zāliens nav automātiski vienkāršākais un lētākais risinājums – nepieciešama augsnes sagatavošana, laistīšana, mēslošana un regulāra pļaušana.
Savukārt, ja interese par dārzu aug, nav obligāti viss jāizveido vienā sezonā. Var sākt ar vienu dobi, dažiem augiem vai nelielu virtuves dārzu un pakāpeniski uzkrāt savu pieredzi.
3D VIZUALIZĀCIJA IR PALĪGS, NEVIS SOLĪJUMS
Mūsdienās dārza projektu iespējams vizualizēt gandrīz fotoreālistiski. Tas palīdz klientam saprast telpu, proporcijas un projekta ieceri, tomēr dārza vizualizācija jāuztver citādi nekā interjera vizualizācija.
Interjerā galds vai krēsls pēc desmit gadiem var atrasties tieši turpat un izskatīties gandrīz tāpat. Dārzā tas nav iespējams.
Pat vienas sezonas laikā stādījums var mainīties dramatiski. Pavasarī auga gandrīz nav, vasaras beigās tas var būt cilvēka augumā, bet ziemā atkal paliek tikai struktūra vai tukša vieta.
Tāpēc dārza 3D vizualizācija parāda ieceri, nevis precīzu nākotnes fotogrāfiju.
AUGU IZVĒLE IR DAUDZ SAREŽĢĪTĀKA PAR SKAISTAS BILDES ATKĀRTOŠANU
Pinterest vai Instagram atrasta skaista dobe var būt lielisks sākums, taču nepietiek noskaidrot tajā redzamo augu nosaukumus un doties uz stādaudzētavu.
Profesionāla augu izvēle sākas ar vietu.
Kāda ir augsne? Māls vai smilts? Saule vai ēna? Vai tuvumā ir lielu koku saknes? Cik daudz mitruma? Kā konkrētie augi konkurēs savā starpā? Kāds būs to augstums pēc vairākiem gadiem? Kad tie ziedēs? Cik ilgi dzīvos?
Pat jēdziens “daudzgadīgs augs” nenozīmē, ka augs vienā vietā dzīvos desmitiem gadu. Dažas ziemcietes ir salīdzinoši īsmūžīgas, savukārt citas tik aktīvi izplatās ar saknēm vai sēklām, ka var pārņemt visu dobi.
Labs piemērs ir piparmētra – lielisks un noderīgs augs, kas nepareizā vietā dažu gadu laikā var kļūt par ļoti agresīvu konkurentu citiem augiem.
Tikpat svarīga ir sezonalitāte. Var izveidot dobi, kurā visi desmit augi krāšņi uzzied maijā un pēc tam līdz rudenim paliek zaļi. Bet var veidot stādījumu tā, lai maijā zied divi augi, jūnijā nākamie, jūlijā citi un ziedēšana turpinās augustā un rudenī.
Tieši šeit sākas profesionāls dārza dizains – nevis atsevišķu skaistu augu izvēlē, bet izpratnē par to savstarpējām attiecībām un attīstību laikā.
NEBAIDIETIES EKSPERIMENTĒT
Plašās zināšanas, kas nepieciešamas profesionālai augu izvēlei, nenozīmē, ka dārzā drīkst darboties tikai speciālists. Gluži pretēji. Ja dārzkopība interesē, labākais veids, kā mācīties, ir sākt.
Daļa augu neiedzīvosies. Daži izrādīsies lielāki, nekā gaidījāt. Citi pārsteigs ar to, cik labi jūtas tieši jūsu dārzā. Ar laiku rodas pieredze un intuīcija.
Arī profesionāļi turpina eksperimentēt, jo mainās gan augu sortiments, gan klimats, gan zināšanas par konkrētām šķirnēm.
CIK MAKSĀ DĀRZA IERĪKOŠANA?
Uz jautājumu “Cik maksā dārzs?” nav vienas cenas par kvadrātmetru.
Dārza izmaksas ietekmē īpašuma platība, esošā situācija, augsne, reljefs, nepieciešamie segumi, augi, to izmērs, tehniskie risinājumi un, pats galvenais, vēlamais rezultāta līmenis.
Dažreiz ievērojamu budžeta daļu veido lietas, kas gatavā dārzā gandrīz nav redzamas. Ja būvniecības laikā auglīgā augsne ir aizvesta vai sajaukta ar būvgružiem, var būt nepieciešamas daudzas kravas jaunas augsnes vēl pirms pirmā auga iestādīšanas.
Ansis iesaka par dārza budžetu domāt vairākos līmeņos.
Vienkāršs dārza pamats – zāliens, dzīvžogs, nepieciešamie celiņi un daži stādījumi – jau ir vairāku tūkstošu eiro ieguldījums. Atkarībā no platības tie var būt 5, 10, 15 vai 20 tūkstoši eiro.
Šādā situācijā dažkārt pietiek ar profesionāļa konsultāciju un lielu daļu darbu iespējams veikt pašiem.
Pieaugot budžetam līdz vairākiem desmitiem tūkstošu, iespējams runāt par lielāku dekorativitāti, sarežģītākiem risinājumiem un pilnvērtīgu dārza projektu.
Savukārt individuāli projektētiem un profesionāli realizētiem dārziem augstākajā segmentā budžetam faktiski nav augšējās robežas. Šeit būtiska kļūst ne tikai projektēšana, bet arī kvalitatīva izbūve un profesionāla dārza kopšana pēc tā ierīkošanas.
Tāpēc sarunai par budžetu ar ainavu arhitektu vai dārza dizaineru jānotiek jau procesa sākumā.
Skaidrs budžets palīdz projektēt risinājumu, kuru patiešām iespējams realizēt.
IZVĒLIETIES NEVIS DĀRZA PROJEKTU, BET ĪSTO SPECIĀLISTU
Jo sarežģītāks kļūst dārza projekts, jo svarīgāka ir profesionāļa izvēle.
Apskatiet ainavu arhitekta vai dārza dizainera portfolio. Izpētiet realizētos dārzus. Aprunājieties ar iepriekšējiem klientiem. Saprotiet, vai viņa estētika un domāšanas veids sakrīt ar jūsējo.
Un, kad īstais speciālists ir atrasts, svarīga kļūst savstarpēja uzticēšanās.
Projektētājam savukārt jāzina pēc iespējas vairāk par klienta dzīvesveidu, vajadzībām un estētiskajām vēlmēm. Tieši tāpēc GALANTUS projektēšanas procesā ir svarīgas klientu saglabātās Pinterest bildes, žurnālu izgriezumi un citi vizuālie piemēri.
Nav svarīgi, vai konkrētais attēls uzņemts Amerikā, Francijā vai Japānā un vai tajā redzamais dārzs maksā nesalīdzināmi vairāk par plānoto budžetu. Svarīga ir sajūta, ko cilvēks tajā atpazīst.
No šiem piemēriem profesionālis var izlobīt dārza vizuālo un emocionālo kodolu.
PAR DĀRZA KOPŠANU JĀDOMĀ PIRMS TĀ IERĪKOŠANAS
Dārza izveide ir tikai viena procesa daļa. Tikpat svarīgs jautājums ir – kas ar šo dārzu notiks pēc tam, kad pēdējais dārznieks būs izgājis pa vārtiem? Vai dārzs ir ģimenes hobijs? Vai kāds vēlas tajā regulāri darboties? Vai kopšanu uzticēs profesionālim? Un, ja jā, vai ģimene ir gatava šādām regulārām izmaksām?
Atbildes uz šiem jautājumiem var būtiski mainīt pašu dārza projektu.
Interesanti, ka arvien vairāk cilvēku dārzā vēlas darboties paši arī tad, ja finansiāli varētu visu uzticēt profesionāļiem. Pļaušana, stādīšana vai darbošanās dobēs kļūst par kustību, atpūtu un veidu, kā atslēgties no ikdienas.
KUR MEKLĒT IEDVESMU SAVAM DĀRZAM?
Pirmais solis var būt pavisam vienkāršs – sākt meklēt dārza idejas un krāt attēlus, kas jūs uzrunā.
Pinterest ir īpaši piemērots moodboard veidošanai, jo, saglabājot arvien vairāk dārzu attēlu, pamazām kļūst redzams kopīgs virziens. Varbūt atkārtojas konkrētas krāsas, dabisku stādījumu sajūta, ģeometriski cirptas formas, terases, ūdens vai noteikta arhitektūra.
Arī Instagram ir labs vizuālās iedvesmas avots, savukārt tiem, kuri vēlas dārzu veidot paši, vērtīgi var būt kursi, meistarklases, profesionāli žurnāli un dārzu apmeklējumi.
Svarīgākais nav kopēt vienu atrastu dārzu. Svarīgākais ir saprast, kas tajā uzrunā tieši jūs. Un tad sākt.
Dārzam nav jābūt perfektam ar pirmo mēģinājumu. Tam nav jāpaliek tādam pašam nākamos 30 gadus. Tas var mainīties kopā ar cilvēkiem, kas tajā dzīvo.
“Dārzs ir dzīvs, mainīgs, tāpat kā mēs. Augam kopā.”
