Dārza burvība visam gadam

Apraksts

Priežu augsto stāvu radītās šalkas, ezera spogulis meža ielenkumā un patīkams miers – šāda noskaņa valda netālu no Piņķiem esošā ciemā, kur vietu atradušas vairākas vienā konceptā veidotas privātmājas, bet tomēr – katra ar savu dvēseli. Šeit jau vairākus gadus savas dienas pavada arī mājas saimniece ar ģimeni. Sākotnēji iekārtots mājoklis, aprasts ar jauno dzīves vidi, līdz uzmanība pievērsta dārzam. Sajūtas par jauno dārzu saimniecei jau bija – tam jābūt dārzam, kurā manāms mežonīgums kā Latvijas pļavās, kur vērojama mūsu dabai raksturīgā mainība, bet, tai pat laikā, tam jābūt arī  viegli kopjamam.

Dārzā dominē 2 arhitektoniski elementi, kas rada pirmo priekšstatu par dārza veidojošajiem elementiem – strikta, no dažādām plaknēm un dažāda augstuma sienu izvirzījumiem, veidota māja un balta, monolīta siena žoga vietā, kas atdala dārzu no meža.

Dārza pamatstruktūra veidota kā turpinājums mājas arhitektūrai – ģeometriskās formas un taisnās līnijas ierāmē dobes un definē dārza telpas. Dažādos augstumos stādīti dzīvžogi, turpina mājas izvirzījumu motīvu, iezīmējot dārza kontūras. Savukārt, nedaudz paslēpties no ielas un kaimiņiem palīdz tūju un skābaržu dzīvžogi. Kad dārzam ir iedota skaidra struktūra, savu darbu sāk augi. Tie, kā stingrā rāmī ierāmēta glezna, veido dārzu. Dobes tiek pildītas ar mežonīga un dabiska stila  graudzāļu un ziemciešu kombinācijām, mīkstinot striktās formas. Tās ieskauj gan mājas terases, gan, slēpto un apļa formā veidoto, zāliena laukumiņu dārzā, ļaujot mājiniekiem “ienirt” dabiskajā dārza vidē. Puķu pļava atsevišķās zonās turpina piešķirt vieglumu dārza ainavai un, tai pat laikā, tā atvieglo arī dārza kopšanu, mazinot pļaušanas platību. Vertikālu akcentu dārza vidē dod soliterkoki, kas iekombinēti dobēs un koka pergolas konstrukcija, kas ar laiku apaugs ar vīteņaugiem.

Netālu no virtuves terases, vietu atradis arī virtuves dārziņš ar rūsinātām, paceltām garšaugu kastēm un nelielu dārza noliktavu. Uz baltās sienas fona izceļas augļkoku špaleras, bet stādītie ogulāji gan dod ražu, gan atdala dārzu no kaimiņiem. Turpat arī augļkoku dārzs, caur kuru ved pļauta taciņa, kas savieno ēnas trasi ar virtuves dārziņu.

Dārzs ir ieguvis jaunu elpu, bet mājinieki – jaunu telpu, kas priecē, kas ļauj baudīt, atpūsties un vienkārši būt ar sevi un saviem tuvajiem. Jaunais dārzs mijiedarbojas ar dabu, ar arhitektūru, bet galvenais  – ar cilvēku.