Projekta autors: Cristopher Bradley-Hole
Crockmore house ir modernā britu dārzu stilā ieturēts savrupnama dārzs ar ģeometrisku kompozīciju un izteiktu uzsvaru uz graudzāļu, ziemciešu stādījumiem.
“Radikāls modernists” – tā “Crockmore House” dārza dizaina autors Christopher Bradley-Hole tiek raksturots grāmatā “New English Garden”.
Diplomēta arhitekta skatījums un spēcīga “New Perennials”* kustības ietekme ir formējuši viņa profesionālās darbības pamatprincipus – īpašu uzsvaru liekot uz arhitektūras un apkārtējās vides savstarpējām attiecībām un mijiedarbību, pielietojot tādus kompozīcijas paņēmienus, kā: matemātiskās harmonijas proporcijas, arhitektoniskā vienotība, formu tīrība un minimālisms, asimetrija, funkcionālisms.
“Crockmore House” – privāts ārpilsētas savrupmājas dārzs Oxfordšīrā, Anglijā. Dārzs, kas plānojumā var šķist pārsteidzoši vienkāršs, un tieši tur slēpjas minimālisma pievilcība. Tomēr ainavu dizaineri zina: reizēm ejams sarežģīts un ilgs ceļš, līdz iegūst vienkāršu un vizuāli tīru rezultātu, kurš vienlaikus atbilst vietas un funkciju kontekstam.
Crockmore House dārza dizains ilustrē iemīļotu Bradley-Hole paņēmienu: ģeometrisks dobju “tīklojums” – kompozīcija, kas sastāv no taisnos leņķos un līnijās ģeometriski sakārtotiem elementiem – dobju kvadrātiem, kuros stādīta dabiskā “New Perennials” stila ziemciešu un graudzāļu kompozīcija vienotā stilā. Autors izteicies: tā nav nekāda kvadrātu sērija – tas ir viens veselums!
Šeit izpaužas viens no minimālisma principiem – kompozicionālā vienotība tiek panākta ar ārēji vienkāršu, skaidru formu, vai formu ģeometrisku ritmu; tikām katras formas pildījums – augu stādījumi dobju kvadrātos – ilustrē bagātīgu, apjomīgu, nedaudz džunglīgu “New Perennials” ziemciešu kompozīciju.
Atsevišķajos kvadrātos daļa augu atkārtojas, daļa variē, radot daudzšķautņainas vienotības iespaidu. Viesojoties dārzā rudens pilnbrieda vakarā, lielie miskantu, stepjulīgu un vēlo ziemciešu augumi kvadrātos vizuāli saplūst vienotās joslās. Šis stādījums organiski iekļaujas pārējā dārzā, turpinās kā segumu un dzīvžogu līnijas un orientēts saskaņā ar dzīvojamās mājas asīm. Iepretim kvadrātu “režģim” izvietoti cirpti živju dzīvžoga posmi, aiz kuriem atrodas neliels “Kitchen Garden” pēc labākajām tradīcijām – paaugstinātas dārzeņu dobes koka ietvaros, mazu ķirbīšu apvīti statīvi, turpat komposta vieta. Acij norobežots no pārējā dārza; ērti sasniedzams pa grantētu taciņu līnijām kā kompozicionāls dobju režģa turpinājums.
Dārza priekšpagalmā ir respektēta arhitektūra un vēsturiskās aprises, vienkārša, klusināta, lauku miera sajūta. Iebraucot kā galvenā skata dominante atklājas Neo-Džordžiāņu stila lauku dzīvojamā māja. Nonākot dārza dzīvojamās daļā – māju ar omulīgo stikloto plašo verandu ieskauj atpūtas noskaņa – masīva terase no ozolkoka dēļiem un YorkStone, peldbaseins, Turklāt šī pārejas zona no mājas uz dārzu konfigurēta tā, ka veidojas vairākas dažādas atpūtas un “Chill” vietas ērtas, gaumīgas un kvalitatīvas dārza mēbeles – tīkkoka sauļošanās zviļņi; plats pusdienu “saimes” galds ar soliem; apaļš tējas galds ar oriģinālām sēdmēbelēm; Baseina zviļņi ar sauljumu, bērnu rotaļu mājiņa. Maināms papildinājums ir māla podi ar agapantiem (Agapanthus), ritmiski izvietoti moderni trauki pildīti ar ūdeni, māksliniecisks gaismas objekts.
Terasi ieskauj kupli saaugušas ziemciešu dobes, kas izvietojušās dārza un terases(ēkas grīdas) līmeņu starpības nogāzē, iepludinot ēkas un atpūtas vietu terases dārzā.
Māja ar baseinu un terasi atrodas augstāk par pārējo dārzu, tādēļ platā stādījumu josla ap terasi rada personiskuma un psiholoģiskas drošības sajūtu, vienlaikus caur šalcošu smilgu un pogaļu aizkaru pārredzot pārējo dārzu un sajūtot tā plašumu. Skatiens slīd pāri lielam zālienā vienkārši izpļautam riņķim, kurš harmoniski kontrastē ar tā ārpusē atstāto dabiski augošo pļavas joslu. Savukārt dārzu kā ģimenes dzīvojamo zonu no pārējā īpašuma – lauksaimniecības zemes ar meža nogabaliem fonā nodala nekas cits kā – lielu ziemciešu stādījumi – miskantes, krastkaņepes, Lielā sūrene. Arī šī robeža ir pusloka konfigurācijā, sezonas laikā radot norobežojumu, tomēr telpiski pārlieku nenorobežojot, bet ziemā un pavasarī ļaujot vērot apkārtni un laukus ar stirnām. Apļa motīvs atkārtojas arī kā riņķa līnijas formā izvietots cirpts dzīvžogs, – kā nodalīta dārza telpa.
Dārzs iedvesmojis tā īpašnieci – Julia Kirkham – tik ļoti, ka viņa izlēmusi mainīt profesiju un kļūt par ainavu arhitekti. Tas šķiet, ir lielākais kompliments dārza autoram.
Vairāk par šo dārzu :www.crockmorehouse.com
