Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk

Pašos pirmsākumos dzīvžogi tika izmantoti īpašumu robežu iezīmēšanai; aizsargjoslu veidošanai ap piemājas zemi, kļūstot par fizisku barjeru savvaļas dzīvniekiem, valdošajām vēja brāzmām, putekļiem un ziņkārīgiem skatieniem. Turklāt, spēcīgi augošākie augi varēja papildināt kurināmā rezerves.

Mūsdienās, dzīvžogu popularitāte un pielietojums ir kļuvis neizmērojami plašs un lai gan pie mums visbiežāk, vārds ‘’dzīvžogs ‘’ nereti joprojām asociējas ar glīti, cirptu tūju rindu pa perimetru dārzam, tas nebūt nav vienīgais dzīvžoga veids, ko izmantot dārzā. Dzīvžogi savu popularitāti vienlīdz iekarojuši gan tradicionālos angļu un franču dārzos, gan arī jaunmodīgos minimālisma dārzos, kur klasiska dārza elementiem īsti nav vietas. Nereti, saimnieki nevēlas ziedus, bet vēlas zaļas, neitrālas struktūras; izteiksmīgas, glītas, kārtīgas formas – kam dažādu veidu dzīvžogi ir piemēroti.

Lai saprastu, kāds dzīvžogs vislabāk piemērots konkrētajai situācijai, vispirms rūpīgi jāapdomā tā lietošanas mērķis, dzīvžoga veicamais uzdevums.

Var droši apgalvot, ka dzīvžogi, kopā ar kokiem un krūmiem veido dārza zaļo struktūru. Tradicionāli, dārzos dzīvžogus izmanto kā telpu veidojošus elementus, kā zaļās sienas, kas vienu plašu dārza telpu sadala vairākās, ļaujot dārzā radīt vairākas atšķirīgas noskaņas, pārsteigumu un intrigu. Tie aizsedz nevēlamus skatus, aizsargā no vēja un putekļiem. Dzīvžogs ir efektīvs instruments ar kā palīdzību ārtelpā varam iegūt ģeometriskas, precīzas līnijas un formas, pretstatā ziemcietēm un graudzālēm, kas rada savvaļas sajūtu ar savām izspūrušajām formām. Turklāt, to var uzskatīti par salīdzinoši maz kopjamu dārza elementu, kas rada maksimālu efektu dārzā.

Dzīvžogs var kalpot arī kā neitrāls, zaļš fons, lai aizsegtu acij netīkamo, bet izceltu kādu elementu, mēbeli, akcentu tā priekšā. Ar dzīvžogu palīdzību iespējams virzīt skatienus, norādīt iešanas virzienu, iezīmēt robežas, akcentēt dārza telpu pārejas, veidot tuneļus, cirptus ornamentālus rakstus u.t.t.

Bet kā saprast, kādu dzīvžoga veidu izvēlēties?

Plašais dzīvžoga augu spektrs, kas labi pakļaujas apgriešanai un veidošanai ietver mūžzaļo, skuju, lapu kokaugu sugas, kā arī neskaitāmas visdažādāko krūmu sugas, kas noder dabiskiem, brīvi augošiem dzīvžogiem.

Saprotot, mērķi, kādam dzīvžogs nepieciešams, var izvēlēties kāds dzīvžoga veids būs piemērotākais Jūsu dārzam.

Dzīvžogus mēdz iedalīt – Brīvi augošos, kas aizņem lielāku platību un atkarībā no augu sugas ir bagātīgi ziedoši. Lapu kokaugu dzīvžogos, kas ir ļoti daudzveidīgi lapu un ziedu krāsas ziņā. Cērpjamos, kas prasa lielāku darbu un uzmanību, bet atkarībā no augu sugas iespējams regulēt dzīvžoga augstumu, platumu un formu. Mūžzaļajos skuju koku dzīvžogos, kas saglabā zaļumu (vai citu skuju krāsu, atkarībā no šķirnes) visu gadu. Netradicionālos dzīvžogos no augstajām ziemcietēm un graudzālēm.

Atkarībā no šīs noteiktās funkcijas dzīvžogus veido zemus (50-70cm augstus), vidējus (1-1,5m) un augstus (sākot no 2m augstuma). Visiecienītākie ir dzīvžogi apmēram 2m augstumā.

 

 

Ja dārzs ir liels, ieteicams dzīvžogs no dažādiem brīvi augošiem krūmiem, savukārt maziem un formāla stila dārziem ļoti piemēroti ir cirptie dzīvžogi, kam nevajag daudz vietas, bet tie pietiekami labi aizsargā no nevēlamiem skatieniem, turklāt ir labs fons citiem apstādījumu augiem.

Cirptajiem dzīvžogiem ļoti piemēroti ir augi ar blīvu un smalku zarojumu. Visbiežāk izvēlas vilkābeles, skābaržus, spožo klinteni, bārbeļu šķirnes u.c. Tā kā šie krūmi veido pieaugumu diezgan strauji (20-40cm), tos parasti apgriež divas reizes sezonā – aprīlī un atkārtoti līdz jūlijam. Savukārt, Mūžzaļu dzīvžogu iegūsiet ja stādīsiet skuju kokaugus. Ja vēlaties ātraudzīgu, biezu un skaistu dzīvžogu visu gadu, tad ieteicams izvēlēties kaut ko no rietumu tūjas šķirnēm. Tās labi aug arī pilsētu apstākļos, ir samērā mazprasīgas, ilgmūžīgas un ziemcietīgas. Tūjas ir ar atšķirīgu formu, augstumu un skuju krāsu. Šīs atšķirības arī nosaka konkrētās šķirnes pielietojumu apstādījumos. Dzīvžogu var veidot arī no augstajām ziemcietēm (rudbekiju un ziemasteru augstās šķirnēm, zeltslotiņām, krastkaņepēm, astilbēm u.c.) un augstajām graudzālēm – miskantēm, kuru dažādās šķirnes atšķiras ar augu augstumu un skaru nokrāsu.

Tradicionāla kļūda, iestādot dzīvžogu, sagaida, kad tas ir vajadzīgajā augstumā un tad sāk to cirpt – krūms lejas daļā ir ļoti rets, ar izteiktiem zariem, un vēlamais mērķis nav sasniegts vai sasniegts nosacīti. Ja vēlaties tiešām labu rezultātu, jārēķinās, ka vajadzīgo augstumu sasniegsiet ilgākā laikā, bet, pareizi veidojot dzīvžogu, izdosies to izveidot kā blīvu un zaļu sienu visā tā augstumā.

Dzīvžogi ir lielisks elements, kas dārzā palīdz veidot struktūras, ieviest kārtību! Turklāt,  dzīvžogu kopšana ir mazāk laikietilpīga kā regulāra greznu, ziedošu ziemciešu dobju uzturēšana.