Ūdens ir augu dzīvotspēju nodrošinošs faktors, pie tam ūdens kalpo arī kā izšķīdušo barības vielu piegādātājs augiem, arī zālienam. Pareiza un laicīga zāliena laistīšana ir svarīgs zāliena kopšanas aspekts.

Bieži vien zāliena laistīšana sasitīta ar stereotipiem un kļūdām. Parasti dārzu laista ar šļūteņu un laistītāju palīdzību. Daļā dārzu atrodamas automātiskās laistīšanas sistēmas (sīkāk par tām lasiet šeit... ), kas reizēm uzstādītas nepareizi – kāds dārza sektors netiek nolaistīts vispār vai tiek nosaistīts daudzkārt, pārvēršot dārzu par purvu, bieži tās netiek pareizi programmētas un lietotas - laistīšana strādā par daudz vai arī netiek lietota tad, kad tiešām ir vajadzīgs.

Optimāli zālienu ieteicams laistīt reizi 5–7 dienās, ja gaisa temperatūra pieturas 20–25 °C. Ja līst lietus, tad retāk. Paaugstinoties gaisa temperatūrai, laistīšanas intervāls samazinās. Dažkārt cilvēki brīnās, ka neapmierinoša zāliena iemesls var būt pārslaistīšana, kā dēļ zāliens pat pārstāj augt. Gluži loģiski – pārāk intensīvi laistot, no augsnes tiek izskalotas barības vielas, augsne pastiprināti sablīvējas, parādās sūna, reizēm pat sāk augt purva augi.

Vienā laistīšanas reizē uz 1 m2 vajadzīgi aptuveni 20-30 litri  ūdens (jāņem vērā ierobežojošie faktori, piemēram, zāliena filca esamība, augsnes mehāniskais sastāvs u.c.). Kā noteikt, vai zāliens ir apliets:

• uzliek laistāmo ierīci (noliekama, iespraužama, automātiskā u.c.);
• uzņem laiku piem. 30 minūtes;
• pēc tam ar lāpstu zālienā izrok lāpstas platuma četrstūri, akurāti izceļot velēnu ar visu augsni;
• izmēra, cik dziļi ir mitrs;
• nepieciešamais mitruma dziļums – 15 cm.
• Ja dziļums nepietiekams – lej vēl, kamēr sasniedz 15cm dziļumu.

Šāds eksperiments jāveic vienu reizi – pēc tam zināsiet, cik ilgi jātu laistītājs ieslēgts vienā vietā!

Zāliena laistīšanas zelta likums – reti, bet pamatīgi. Viens no mītiem par zāliena laistīšanu: zāienu nedrīkst laistīt dienā. Pareizākais laistīšanas laiks ir agrs rīts – īsi pirms saullēkta. Šādi zāliens saņem optimālu mitrumu, taču jaunā diena ātri nožāvē lapas un virskārtu, kas samazina dažādu slimību risku un neveicina tādu nezāļu attīstību, kam sekla sakņu sistēma. Tomēr tas nenozīmē, ka laistīšana dienas laikā zālienam kā īpaši kaitē. Nosacīts trūkums – laistot ūdens gaisā iztvaiko. Gluži otrādi – ekstrēma sausuma un karstuma gadījumos (virs 30grādiem) iesakāms zāliena dzesēt – pusdienlaikā apm.5 minūtēm ieslēdzot laistītājus, tādējādi dzesējot pašu zelmeni.

Kā noteikt, vai zāliens jālaista? Ejot pa normālu zālienu, pēdu vietās zāles stiebri ātri paceļas un pēdas izzūd īsā brīdī (protams, ja zāliens ir normāla garuma!). Skaidri simptomi, ja zālienam trūkst ūdens:

• vietām zāliens kļūst zilganpelēks (vēlams uzreiz laistīt);
• uzkāpjot uz zāliena, pēdu vietās zāliens nepaceļas, pat paliek baltas pēdas (tik tālu aizlaist nedrīkst!).

Ja zālienā kādi kopšanas pasākumi tiek darīti nelaikā jeb par vēlu, tad ir pilnīgi normāli, ka zāliens atšķirsies pēc krāsas vai būs lielāka nezāļu aktivitāte. Spēcīgs zāliens pats par sevi ir ideāls konkurents sūnām un nezālēm.

Ja gadījumā savu zālienu 'mīlat'par daudz un tas ir pārliets:

• nelaistīt, lai novadās liekais mitrums, kontrolējot augsni 15cm dziļumā;
• zālienam būs nepieciešamas barības vielas (slāpekļa mēslojums), tomēr katrs gadījums var būt individuāls;
• iespējams, ka nepieciešama aerācija, vertikulēšana (sīkāk par šīm darbībām lasiet šeit... );
• var attīstīties sūna.

Katrai problēmsituācijai iemesli var būt līdzīgi, bet risinājumi atšķirīgi, tāpēc svarīgi vaicāt padomu speciālistam. Galantus speciālisti ir īpaši zinoši zālienu jautājumos, par to ir pārliecinājušies daudzi mūsu klienti. Arī zināšanas esam krājuši ilgi un pamatīgi (sīkāk par Galantus speciālistu izglītību zālienu jomā lasīt šeit...)