Augsnei ir vitāli svarīga nozīmē jebkura auga dzīvē, tajā skaitā arī zāliena augšanā - augsnē augs 'turas' ar saknēm, augsnē atrodas gaiss, ūdens, ūdenī izšķīdušas barības vielas, kuras augi var uzņemt ar saknēm. Augsnē arī augs paliek, kad atmirst.

Runājot par zālienu un augsni, svarīgi izpētīt un izprast augsnes lomu un augsnes dažādos aspektus, kas visi ietekmē zāliena augšanu. Arī zāliena lietošanas mērķi (sīkāk par zāliena plānošanu lasiet šeit...) noteikti jāsaskaņo ar augsnes īpatnībām, jo tās var būtiski mainīt lietošanas nosacījumus un bieži augsnei neatbilstoša lietošanas mērķa noteikšana ir pamats neveiksmei zāliena ierīkošanā.

Kompetents dārznieks centīsies izzināt daudzus augsnes parametrus, no kuriem svarīgākie:

• Augsnes mehāniskais sastāvs - ar to saprot augsnes sastāvu, kas saistīts ar augsnes izcelsmi un būtiski ietekmē augsnes īpašības, kā piemēram ūdens/gaisa režīms. Mehāniskais sastāvs arī nosaka augsnes apstrādes tehnoloģijas. Izdala sekojošus mehāniskā sastāva tipus minerālaugsnēm: Smilts augsnes, Mālsmilts augsnes (smilšaina augsne, kas satur mālu), Smilšmāla augsnes (mālaina augsne, kas satur smilti), Māla augsnes. Tāpat dekoratīvajā dārzkopībā bieži jāsastopas ar kūdras augsnēm un mākslīgi veidotiem auglīgajiem slāņiem, kad visa auglīgā augsne ir uzvesta. Katram augsnes tipam ir savas īpašības. Smilts augsnes ir slodzes noturīgas, lieliski laiž cauri ūdeni (nekad nestāvēs lieks ūdens), taču līdz ar ūdeni ātri izskalojas arī barības vielas. Šīs augsnes lieliski piemērotas sporta zālieniem, kas būs intensīvi jākoj - jāmēslo, jālaista. Mālsmils un smilšmāla augsnes nodrošina labāko balansu starp caurlaidību un barības vielu/ūdens uzkrāšanos, taču, jo augsnē lielāks māla saturs, jo problemātiskāka kļūst ūdens caurlaidība, kas var novest pie augsnes pastiprinātas sablīvēšanās, gaisa trūkuma, stāvoša ūdens un mazas slodzes noturības. Piemājas zāliens vislabāk padosies mālsmilts augsnēs, kas ir relatīvi ūdens caurlaidīgas, taču spēj augus nodrošināt gan ar ūdeni gan barības vielām. Māla augsnes ir smagas, grūti apstrādājamas un vāji ūdens caurlaidīgas, zāliena ierīkošana šādās augsnēs ir iespējama, taču jālieto atbilstošs sēklu maisījums, kā arī augsne pareizā laikā, pareizā tehnoloģijā jāapstrādā. Par cik kvalitatīvam zālienam ir specifiskas prasības pret augsnes mehānisko sastāvu, profesionāls dārznieks ikkatru augsni kātrīgi izpētīs un atbilstoši ielabos, jo praktiksi visas augsnes var ielabot un to īpašības mainīt sev vēlamajā virzienā, kas protams, prasa zināšanas, tehnoloģijas un līdzekļus. Ja augsnes slānis tiek veidots mākslīgi, tad augsnes mehānisko sastāvu jānosaka augsnes ņemšanas vietās. Kūdras augsnes nav piemērotas kvalitatīvu zālienu izveidei, jo tās satur par daudz organisko vielu, kas bieži vien vēl ir sadalīšanas procesā - būtiski sēžas, ir grūti noblietējamas, tās 'izcilā' sals un ūdens, ir slodzes nenoturīgas un zāliens šādās augsnēs stipri cieš karstā laikā. Augsnes mehāniskā sastāva noteikšanas metodika ir dažāda, taču profesionālam dārzkopim tas jāspēj noteikt pēc izskata un taustes.

• Augsnes struktūra - tā ir augsni veidojošo daļiņu izmēru, attiecību un īpašību sakarība, kas nodrošina augsnes spēju uzkrāt ūdeni, gaisu un barības vielas. Augsnes struktūru būtiski ietekmē jau mehāniskais sastāvs - tīras smilts augsnēm vai tīra māla augsnēm praktiski nav struktūras vai precīzāk sakot, tā nav piemērota zāliena augšanai. Pārējās augsnēs struktūra var tikt uzlabota un sagatavota normālai zāliena augšanai. Taču, augsnes apstrādes laika punkts, apstākļi, tehnoloģija var būtiski ietekmēt augsnes struktūru - nepareizos apstākļos vai ar nepareizu tehnoloģiju apstrādājot augsni, tās struktūru var sagraut! Tāpēc ir svarīgi, ka zāliena/dārza ierīkotājs izprot un pārzina augsnes īpašības un dažādu apstrādes darbību ietekmi uz augsni.

• Augsnes organisko vielu saturs - šim rādītājam ir būtiska nozīme augu dzīvē. Ja augsne satur ļoti nelielu organisko vielu daudzumu (piem. smilts augsne), augu augšana ir apgrūtināta vai pat neiespējama, jo organiskā viela (humuss) ir galvenais elements, kas piesaista un uztur augsnē ūdens un barības vielas krājumus, ko zāliens spēj izmantot. Ja humusa sturs zems (sporta zālieni smilts augsnēs), barības vielu un ūdens apgāde ir tikai zāliena kopēja ziņā un tā jāveic pietiekamā līmenī, lai zāliens spētu augt. Augsnes organisko vielu saturu pieredzējis speciālists aptuveni noteiks 'uz aci', taču precīzu apjomu var iegūt vien veicot augsnes analīzes (Galantus speciālisti katrā ierīkojamā dārzā un visās augsnes ņemšanas vietās! veic augsnes analīzes). Organiskās vielas saturu augsnē var mainīt, pievienojot un iemaisot augsnē atbilstošus materiālus.

• Augsnes ķīmiskais sastāvs - barības vielu saturs ir būtisks faktors augu augšanai. Ja augam nav pieejams vai tas nespēj uzņemt barības vielas, tas nespēj augt un var iet bojā. Dekoratīvie zālieni, kas paredzēti kā intensīvi kopti zālieni, ir prasīgi pret noteiktu barības vielu esamību. Svarīgākās no tām ir: Slāpeklis (N), kas atbild par auga fizisku augšanu, zaļo masu, krāsu. Slāpekļa trūkums redzams kā lēnāk augošs, bālgans, vājš zāliens. Sevišķi būtisks nodrošinājums ar slāpekli ir zālienam veģetācijas sākumposmā (pavasaris/vasara), taču vegetācijas beigu posmā tas ir pat nevēlams, jo augiem ir jānobriest un jāsagatavojas ziemai. Slāpekļa pārbagātība ir tikpat kaitīga kā tā trūkums - augu pārmērīgi aug, izstīdz un novājinās, kļūstot par ideālu mērķi slimībām, kaitēkļiem un nezālēm. Fosfors (P) atbild par augu sakņošanos, ziediem un augļiem. Zāliena gadījumā svarīgākā ir sakņu attīstību stimulējošā funkcija, jo spēcīgam zālienam sakņu dziļumam ir jābūt dziļākam par 15cm. Saknes atbild par barības vielu un ūdens uzņemšanu, tāpēc to attīstība un dziļums ir ļoti būtisks. Zāliena jomā ir vienkāršs likums: nav sakņu - nav zāliena! Kālijs (K) atbild par auga nobriešanu, cukuru veidošanos, gatavību ziemošanai, uzlabo pretestību pret dažādām slimībām, kas parasti piemeklē novājinātus zālienus (kas var būt arī pārmēslošana, pārlaistīšana, pārāk intensīva lietošana u.c.). Kālija svarīgums pieaug sezonas noslēgumā un ziemošanas laikā. Slāpeklis ir viegli gaistošs elements, tās ātri izskalojas ar ūdeni vai iztvaiko. Praktiski slāpeklis ir zāliena kopēja 'izsniegts' barības elements, kura nodrošinājuma periods ir atkarīgs no mēslojuma veida (pamatā veikalos ir pieejami ātras/īsas iedarbības slāpekļa mēslojumi, taču ir pieejami arī ilgas iedarbības slāpekļa mēslojumi, kas lēni šķīstot, darbojas pat 3-9mēnešus ilgi). Kālijs un Fosfors labi uzkrājas un saglabājas augsnē, tāpēc to lietošana ir vienkāršāka. Augu barošanās sistēmā būtiska loma ir arī daudziem citiem elementiem - magnijam, kalcijam, mangānam, sēram, dzelzij, cinkam, boram u.c. Zāliena mēslošanā jāņem vērā arī tas, ka kāda elementa trūkums vai pārbagātība var traucēt vai pat paralizēt cita elementa uzņemšanu un darbojas pirncips - visu nosaka elements, kas ir nodrošināts visnepilnīgāk - lai cik dzudz būtu elementu un lai cik augsts to nodrošinājuma līmenis, visu noteiks elements, kas būs piegādāts nepietiekoši. Tāpēc mēs, ierīkojot vai kopjot augstas kvalitātes zālienus, pievēršam ļoti lielu uzmanību barības vielu saturam augsnē, kā arī pārdomātai un pamatotai mēslošanas sistēmai. Barības elementus var noteikt veicot augsnes ķīmisko analīzi specializētās laboratorijās.

• Augsnes skābums - ko parasti izsaka ar pH skaitli (CaCl sķīdumā). Skaitlis, kas parasti 'grozās' ap 4-8, norāda uz augsnes skābumu. piem. pH 8 liecina, ka augsne ir bāziska (sārmaina). Optimālais zāliena pH līmenis ir pH 6-7, ar nelielām pielaidēm abos galos. Augsnes skābums ir būtisks, jo tas ietekmē barības elementu spēju izšķīst ūdenī un zāliena spēju tos uzņemt. Ja augsnes skābums vienā vai otrā virzienā nobīdās no vēlamā, augiem vairāki barības elementi kļūst nepieejami! Galantus arī šo augsnes parametru katrā zāliena ierīkošanas objektā nosaka ar ķīmisko analīžu palīdzību un atbilstoši rezultātiem, pH skaitli maina/pielāgo zāliena optimālajam līmenim.

• Ūdens/gaisa režīms - šie parametri ir atkarīgi gan no augsnes mehāniskā sastāva gan arī no ārējiem apstākļiem - gruntsūdeņiem, nokrišņu ūdeņiem, palu ūdeņiem u.c. Augsnē ir noteikta gaisa/ūdens kapacitāte, ko ieņem gan gaiss gan ūdens. Ja ūdens augsnē nonāk arvien vairāk, tas no augsnes izspiež gaisu, taču, kā zināms, neviens no augstākajiem augiem nespēj augt bez gaisa (šeit esam nonākuši pie viena no iemesliem, kāpēc dažās vietās dārzā labprāt aug sūna - sūna var augt bez gaisa!). ne tikai ūdens, arī lietošanas intensitāte lēnām sablīvē augsni un gaiss no tās izzūd, tāpēc zālienu kopjot svarīgi izpētīt augsnes stāvokli un veikt darbības, kas gaisa daudzumu augsnē palielina (sīkāk par gaisa ielaišanu augsnē - vertikulēšanu, aerāciju lasiet šeit!

Kad augsne ir iepazīta, jāveic pareiz tās sagatavošana zālienam. Auglīgās augsnes slānis zālienam ir nepieciešams vismaz 15cm biezs (sablīvētā stāvoklī), ja atļausieties to 20cm biezumā, būsiet tikai ieguvējs, taču daudz biezāks auglīgais slānis nebūtu nepieciešams, sevišķi, ja augsne tiek uzvesta, tas būs nevajadzīgs tēriņš. Augsni sagatavojot, jāveic vairākas darbu stadijas:

1. pamatnes(grunts) sagatavošana. Ja augslīgais slānis tiek uzvests, šis aspekts ir dubultsvarīgs. Grunts īpašības ir tikpat svarīgas kā auglīgā slāņa īpašības, jo tās ietekmēs arī augšējo auglīgo slāni. Ja grunts ir pārāk sablīvēta (būvniecības gaitā), ja tā nav ūdens caurlaidīga, ja tā nav līdzena vai pareizi līmeņota - šie visi faktori būtiski ietekmēs zālienu un tā lietošanu visā tā pastāvēšanas laikā. Šo faktoru novērtēšanai un sakārtošanai kvalificēts speciālists veltīs ne mazums uzmanības.

2. Augsnes uzvešana un vai  rupja sagatavošana. Lai nebojātu augsnes struktūru, darbības ar tehniku pa svaigi sastrādātu vai uzvestu augsni ir iespējami jāsamazina. Augsni līmeņo atbilstoši uzdotajām augstumu atzīmēm un rupji planē ar tehniku vai rokām. Jo biezāks augsnes slānis tiek uzvests, jo lielāka uzmanību jāpievērš tā pareizai iestrādai un sagatavošanai. Ideāli, ja augsni var uzvest/rupji sagatavot rudenī, lai tā pa ziemu nosēžas, caursalst - augsne būs vienmērīgāka, ar labāku struktūru un mazāk pūļu būs jāveltī tās gatavošanai. Jāņem vērā, ka uzvedot >15cm slāni, to pat pareizi blietējot un sagatavojot, iespējama neliela sēšanas laika gaitā (pirmos 3 mēnešus vai pat līdz nākamajam pavasarim). Ja tiek apstrādāta esošā augsne, tad šajā stadijā to var safrēzēt, iznīcinot nezāles, iejaucot minerālmēslus, kaļķojamo materiālu, ja tāds nepieciešams, kā arī uzlabojot augsnes struktūru un mehānisko sastāvu (iejaucot atbilstošas uzlabojošas sastāvdaļas). Arī uzvestajā augsnē jāiestrādā mēslojums un palīgvielas, tās vienmērīgi iejaucot. Šajā stadijā arī tiek nolasīti lielāki svešķermeņi un atkritumi un augsne izlīdzināta ar precizitāti +/- 5-10cm no plānotajām atzīmēm.

3. Augsnes sīkā sagatavošana sējai vai paklājzāliena ieklāšanai. Šajā stadijā jau notiek augsnes sīkā līdzināšana, blietēšana ar ruļļiem, šīs darbības atkārtojot tik reizes, cik nepieciešams, lai iegūtu perfekti augstumiem atbilstošu, gludu augsnes virskārtu. Palīgā vērts ņemt auklas, lai precizētu līmeņus, grābekļus un lāpstas. Profesionāļiem šis darbs padosies ātri un izskatīsies vienkārši, taču pirmo reizi darot, var nākties piestrādāt daudzas reizes un rezultāts tāpat var nebūt perfekts. Pēc šīs stadijas augsnei jābūt pilnīgi gatavai sējai. Parametri, kā noteikt augsnes sagatvošanas kvalitāti:

• Līdzenums. uzliekot 4m garu latu jebkādā virzienā, lielākā sprauga zem tās nedrīkst būt lielāka par 2cm;
• Sablīvējums. staigājos pa sagatvotu (apsētu) augsni, pēda nedrīkst iegrimt dziļāk kā 0.5cm;
• Augsnes virskārtā nedrīkst būt svešķermeņi lielāki par 2cm  - intensīvi lietojamos zālienos (akmentiņi, augsnes drupatas u.c.) un lielāki par 5cm ekstensīvos zālienos (ainavu zālieni u.c.)
• Pie celiņiem augsnes virskārtai jābūt 2cm zemākai, lai zāliena zelmenism izaugot, celiņš nekļūtu zemāks par zālienu.

Kā redzams, augsnes ir ļoti dažādas - jau paskatoties uz savu apbūves gabalu vai ierokot lāpstu esošā dārzā, Jūs varat redzēt, kāda augsne ir Jūsu rīcībā. Augsne ir faktors, ko labs dārznieks spēj ietekmēt un mainīt. Jaunierīkojamos dārzos, sevišķi pilsētas apstākļos, auglīgās augsnes virskārta ir mākslīgi veidota, to atvedot, tāpēc vēl jo svarīgāk to paveikt pareizi. Augsni nevajadzētu izvēlēties pa telefonu vai pēc kolorītiem raksturojumiem: sākot no visplašākā 'melnzemju' klāsta, 'sapropelis', 'ideāla zemīte gurķiem, ko visi ņem' vai 'par šito zemi neviens nav sūdzējies', bet rūpīgi un pamatopti izvēlēties tieši sava zāliena lietošanas mērķim atbilstošāko vai arī atbilstoši uzlabot jau dārzā esošo augsni, kas noteikti būs lētāk un labāk (jo, lai arī augsnē būs nezāles, tur būs arī 'dzīvība' - derīgie mikroorganismi, kas ir vitāli svarīgi zālienam vai jubkuram citam augam). Tāpat augsnes sagatavošanai ir būtiska nozīme zāliena ilgmūžībā, kvalitātē, kā arī atbilstībā iecerētajam lietošanas mērķim. Biežākā kļūda ir šo faktoru ignorēšana, nenovērtēšana vai uzticēšana cilvēkiem, kam par to ir mazs vai virspusējs priekšstats - to viegli noskaidrot vienkāršā sarunā (kā pamatu iesakām izmantot šajā mājas lapā iegūto informāciju, vai uzrunājot mūsu ekspertus).