Pateicoties staltajam augumam un izteiksmīgajam siluetam, egles labi izskatās soliteru stādījumos (viens atsevišķi augošs augs). Egles var kombinēt ainaviskās grupās kopā ar citiem skujkokiem, piemēram, balteglēm, duglāzijām, hemlokeglēm. Interesantas krāsu, faktūru un mainības ziņā ir grupas, kur kopā ar eglēm aug lapegles un dažādi lapkoki.

Egļu sugas ļoti labi izmantojamas augstos, brīvi augošos vai cirptos dzīvžogos. Jāatceras egļu sugu  dažādā izturības pakāpe pret gaisa piesārņojumu - parastā egle būs piemērota tikai lauku teritorijās, aso egli var izmantot stādījumos arī pilsētās. Lai iepazītu Latvijas apstākļiem piemērotākās egļu sugas lasiet šeit.

Ja dārzā aug kāda esoša, liela egle, un ir vēlēšanās to  iekļaut stādījumos kopā ar citiem augiem, tad jāatceras, ka eglēm ir sekla, virspusēja sakņu sistēma, tādēļ  egles mēdz „atņemt” barības vielas un ūdeni līdzās augošajiem augiem.  Ir skaisti, ja eglei saglabājušies apakšējie zari, kas nosedz zemi, bet ja to nav, tad vajadzētu izvairīties ko stādīt tieši zem pašas egles; augsni var noklāt ar mulču. Ja ļoti gribas zaļumu arī zem egles, vispiemērotākie būs klājeniski, daļēji ēncietīgi, sausumizturīgi augi, piemēram – efejas, segliņi, bukši, īves, klintenes.

Egļu miniatūrās šķirnes ir ļoti piemērotas maziem un vidējiem dārziem, kā arī stādīšanai traukos. Šķirņu dažādo  īpašību dēļ to pielietojums  var būt ļoti daudzveidīgs. Egļu šķirnes stādījumos var dažādi grupēt pēc to augumu formām, skuju nokrāsas, izvēloties kontrasta vai harmonijas principus. Labi izskatās un ekoloģiski saderīgas egļu šķirnes ir kopā ar citiem skujeņiem – kadiķiem, tūjām, īvēm, mikrobiotām, un mūžzaļajiem augiem – viršiem, ērikām, rododendriem, segliņiem, u.c. Gadalaikos mainīgu un krāsainu dobi var izveidot, kombinējot egļu šķirnes ar piemērotiem košumkrūmiem un ziemcietēm, piemēram, hortenzijām, spirejām, bārbelēm, stefanandrām, u.c.

Latvijas kokaudzētavās pieejamās egļu šķirnes un to īpašības variet iepazīt rakstā „Egļu dekoratīvās šķirnes” (lasiet šeit).

Klasiskās piramidālās formas šķirnes ar kompaktu augumu dārzā var stādīt kā soliteru, tai var būt dominantes funkcija (galvenais dārza vai skata elements). Šādu eglīti var dekorēt uz Ziemassvētkiem, svētku noskaņu ienesot arī dārzā, piemērotas ir Picea omorika ‘Nana’, Picea abies ‘Ohlendorfii’, u.c. Miniatūra eglīte ar izteiksmīgu augumu var būt kā galvenais akcents arī stādījumu dobē, kur pārdomāti jāpieskaņo pārējie augi. Dobēs arhitektoniski labi izceļas iecienītā Kanādas egles šķirne ‘Conica’, ar atšķirīgu skuju krāsu ‘Alberta Blue’, ‘Sander’s Blue’; Parastās egles šķirnes ‘Dundanga’, ‘Luua Paarl’ , u.c. Egļu šķirnes ar regulāru, konisku formu labi noder t.s. franču stila dārzos.

Izteikti miniatūrās, lēnaudzīgās šķirnes ar smalku zarojumu ļoti labi iederas akmeņdārzu kompozīcijās, piemēram Kanādas egle ‘Echiniformis’. Mazās egļu šķirnes labi izmantojamas arī trauku kompozīcijās kopā ar viengadīgajām puķēm.  Miniatūrās egļu šķirnes izmantojamas arī austrumu, japāņu stila dārzos.

Egļu šķirnes ar nenoteiktas formas, mainīgu, izpūrušu vainagu, kā piemēram čūsku egļu šķirnes, Parastā egle ‘Inversa’, u.c. labāk iederēsies vidējā vai lielākā dārzā, kur tās var būt kā soliteri vai grupās. Neparastas formas augi vislabāk izcelsies uz viendabīgas un mierīgas formas augu grupu vai zaļa zāliena fona. Mazā dārzā šādas formas būs grūtāk iekomponējamas un tās tik labi neizcelsies, radīs nesaprotamu nekārtīguma efektu. Tomēr, ja ļoti gribas, arī mazā dārzā var atrast vietu šādas formas šķirnei, ar dārznieka griežņu palīdzību uzturot to vēlamajos izmēros un padarot uztveramu auga formu.

Par egļu stādīšanu, kopšanu un aizsardzību pret kaitēkļiem un slimībām lasiet rakstā: „Skuju koku stādīšana un kopšana” (lasiet šeit) .