Mūsdienās, kad arvien jaunu psiholoģijas un neiroloģijas pētījumu rezultātā sabiedrība apjauš, cik milzīga nozīme bērnu attīstībā ir videi un attīstošām rotaļām, kā arī konstatē nevēlamas tendences – bērnu mazkustīgums, aptaukošanās, u.c.-  bērnu rotaļu vieta gan sabiedriskā parkā, gan piemājas dārzā ir nopietni plānojama funkcionālā zona.

Patlaban akcentēti tiek bērnu attīstības, aizsardzības un tiesību jautājumi pasaulē, sabiedrībā valda dažādas bērnu audzināšanas teorijas, un arī dažādas pieejas bērnu rotaļu vides projektēšanā. Bērnu rotaļu iekārtu ražotāji piedāvā plašu klāstu rotaļu iekārtu, kuras izstrādātas noteiktām vecuma grupām, pamatojoties uz dažādiem bērna attīstību veicinošiem, uzmanību piesaistošiem faktoriem, un atbilst stingriem drošības standartiem. Jaunākā rotaļu iekārtu paaudze ietver dažādas inovācijas – skaņu elementi, interaktīvas iespējas, piemēram, pildīt dažādus kustību un veiklības uzdevumus speciālā datorizētā spēļu laukumā, u.t.t. Šīs iespējas ir izstrādātas, lai mūsdienīgi izvilinātu bērnus uzturēties svaigā gaisā un veicinātu kustības, kas pilsētvidē bērniem bieži pietrūkst.

Taču bērnu laukumu iekārtu ražotāju sekmētā pieeja tiek arī kritizēta par pārāk šauru skatījumu: bērniem tiek atvēlēta platība ar noteiktām robežām, nožogojumu, mākslīgu, sterilu vidi – gumijas segums, plastmasas iekārtas ar noteiktu izmantojumu, kur gan ir ārkārtīgi liels uzsvars bērnu fiziskai drošībai, taču tiek laupīta bērna saskare ar dabu, fantāzijas un jaunrades iespējas rotaļājoties (kas ietekmē bērna lēmumu pieņemšanas, spriestspējas un riska uzņemšanās spējas nākotnē). Vairums no pieaugušajiem noteikti atceras mirkļus no bērnības, kad atrodoties dabas vidē, ar degsmi tika ķepētas smilšu pilis, rakņāta zeme, savākti akmeņi, čiekuri, gliemežvāki, kuri, pārtopot fantāziju tēlos, aizsāk neiedomājamu pasaku sižeta līniju. Viedokļi dalās un mainās, taču bērnu pamatvajadzības attiecībā pret vidi ir vienas un tās pašas – izzināt pasauli, izpaust radošumu, trenēt iemaņas prāta un ķermeņa veiklībā, justies priecīgi un droši. Ja ģimenē aug vai nākotnē gaidāmi bērni, tad dārza projektēšanas stadijā jāpadomā, lai dārzs būtu bērniem draudzīgs jebkurā aspektā, un lai tajā atrastos vieta tik nozīmīgajai ārtelpas „spēļistabai”.

Bērnu rotaļu vietas novietojums dārzā, tās robežu noteiktība, veidols, iekārtojums un izmēri katrā gadījumā būs individuāli. Šeit jāņem vērā vispirms objektīvie faktori – jāizanalizē dārza teritorijas esošā situācija un iespējas, kā arī bērnu vecums, ģimenes dienas ritms un ieradumi. Jāņem vērā, kāda ir dārza kopējā koncepcija, un, kas svarīgi, – kāda ir ģimenes filozofija par bērnu audzināšanu, jo šajā jomā vecākiem vienmēr ir savs viedoklis, ar uzsvaru uz dažādām niansēm. Piemēram: varbūt vēlaties, lai Jūsu bērns saskartos tikai ar ekoloģiskiem materiāliem, bet varbūt Jums būtiski, lai var uzticēties rotaļu iekārtojuma drošībai, jo nav laika katru minūti pieskatīt atvasi. Bērnu rotaļu vietu iekārtojot, jāņem vārā laika faktors – bērni mēdz augt lieli, ja vietā nenāk jauni rotaļnieki, tad rotaļu vietas aktualitāte kādā brīdī var zust. Tādēļ nākotnes plānā jāietver iespējas bērnu rotaļu zonu transformēt citas funkcijas zonā – pievienot dārza dzīvojamai zonai, u.tml., ieplānojot, kā rīkoties ar bērnu rotaļu vietā uzstādītajām rotaļu iekārtām.

Skaidri nodalīta rotaļu zona dārzā būs nepieciešama mazākajiem – pirmsskolas vecuma bērniem. Tās vietu izvēlas līdzās kopējai atpūtas zonai vai ietvertu tajā, ar nodomu, lai mazuļus var pārraudzīt no kopējās atpūtas vietas, vēlams arī no biežāk izmantojamo dzīvojamās mājas telpu logiem- virtuves vai dzīvojamās istabas. Bērnu rotaļu vietai jābūt gaišai, sausai, aizsargātai no valdošiem vējiem un caurvēja. Jāņem vērā ģimenes dienas ritms – svarīgi, kad bērni ierodas un uzturas rotaļlaukumā, tas būtu iesilis, un to apspīdētu saule, bet ja dienvidu puse un vasaras tveice – neliels apēnojums. Ideāli, ja šo vietu apspīd saule kā minimums 3 stundas dienā pavasara un rudens saulgriežos, tātad vasarā saules apgaismojuma laiks būs ilgāks. Vēja aizsargi var būt augu grupa, dzīvžogs, dažādi nožogojumi. Lai izvairītos no dārza skatu līniju sadalīšanas un pārāk lielas ēnas, var izmantot stikla sienu vai pretvēja sietu.

Rotaļu vietas iekārtojums var būt ļoti daudzveidīgs. Pamatprincipus var iedalīt pēc vairākām bērnu vecuma grupām, uzsverot to, kādas prasmes bērnā šajā vecuma posmā veidojas un kā tās atbilstoši attīstīt.

Bērni 1-3 gadu vecumā attīsta visas maņas (redze, dzirde, oža, tauste, garša), visspēcīgāk piesaista uzmanību tieši košas krāsas. Šajā posmā veidojas telpas izjūta un tiek trenēta balansa sajūta. Vienkāršs, bet savā ziņā nepārspējams spēļvietas elements ir smilšu kaste, kura paver neierobežotas iespējas radošām rotaļām, trenē tausti un priekstu veiklību, kas labvēlīgi ietekmē bērna intelekta attīstību. Labi noder vienkārši kāpelējamie tīkli un konstrukcijas līdzsvara un kustību motorikas attīstīšanai.

Bērni no 2 līdz 6 gadiem sāk veidot sižetiskas rotaļas un apgūst socializāciju lomu spēlēs. Šajā vecumā nozīmīgas kļūst vienkāršas rotaļu mājiņas, bet ļoti labi noder arī nojumes, platformas, mājīgi stūrīši, kur bērni iekārto sev spēļu vidi. Aktuāla kļūst aizrautīga kāpelēšana pa komplicētākām kāpelējamām ierīcēm, šļūkšana pa slīdkalniņu vai caurulēm. Tiek izmēģinātas spējas balansēt, kā arī šūpoļu prieki.

6-12 gadu vecumā bērni joprojām rotaļājas, svarīgi ir sevis apzināšanās, saskarsmes, socializācijas procesi, kā arī kustību un balansa izjūtas attīstīšana. Rotaļu laukumos ieteicams iekļaut ierīces sportiskām aktivitātēm. Šajā laikā bērniem īpašu prieku raisīs, piemēram, rotaļu mājiņa, kas uzbūvēta kokā, vai attālākā dārza vietā, radot patstāvības izjūtu.

12-18 gadi – tīņa vecums – sarežģītais un nozīmīgais pārmaiņu posms, kad bērns kļūst par pieaugušo. Šajā vecuma posmā nav vajadzīga vizuāli norobežota rotaļu zona, taču ir nepieciešama sava personiska vieta dārzā, kur būt ar draugiem, vai nodoties sportiskām aktivitātēm. Aktuāli ir sporta laukumi, basketbola grozi, futbols, u.c. sporta veidu nodrošināšana. Ja vieta atļauj, pusaudzim var iekārtot, piemēram, personīgo skeitparku kādā atsevišķā dārza daļā, kur aktīvi pavadīt laiku ar draugiem. Vislabāk vidi pusaudzim veidot sadarbībā ar viņu pašu, ņemot vērā viņa intereses un iesaistot iekārtošanā. Bieži vien pusaudži paši ir iniciatori savas „dārza daļas” izveidē, nepieciešams vien tai laicīgi paredzēt vietu kopējā dārza koncepcijā.

Ģimenei ar dažāda vecuma bērniem piemājas dārzā vislabāk veidot rotaļu vietu, kura ir pēc iespējas universālāka, un interesanta dažāda vecuma bērniem, kas veicina arī dažādu vecuma grupu savstarpējas rotaļas. Šādu rotaļu vietu var veidot nevis no ierīcēm ar skaidri definētu izmantošanu (atsperu šūpoles, utml), bet ar universāli izmantojamiem objektiem – piemēram dažāda augstuma platformas, kurās mazākie var spēlēt mājiņas, lielākie izmantot lēkāšanai, iekļaut pārdomātus ūdens elementus, dažādus materiālus mazuļu taustes attīstībai, dažāda augstuma norobežojumus, kas veido telpu un paver iespējas sižetiskām rotaļām. Smilšu laukums un kāpelējamās ierīces ir topā līdz pat tīņu vecuma sākumam.

Vēl vajadzētu atcerēties, ka bērna estētiskās jūtas un gaumes izjūta veidojas jau no mazotnes, tādēļ arī rotaļu vietā ne mazāka nozīme, kā pārējā dārzā (varbūt pat lielāka!) ir ne vien funkcijai, bet arī gaumīgam dizainam un oriģinalitātei. Bērnu rotaļu vietas plānošanu un dizainu profesionāli izstrādās ainavu arhitekts vai dārzu dizaineris. Rotaļu vietai jābūt ne tikai atraktīvi un neparasti izplānotai, bet arī akurāti un patīkami uzturētai, nedrīkstētu rēgoties pavirši, neglīti apstrādāti elementi, salauztas ierīces, ko bērns ar laiku var sākt uztvert kā normu.

Rotaļu zona dārzā ir arī vieta saskarsmei ar pašu dabu. Dārzā bērns vēro apkārtni un augus, seko līdzi gadalaiku ritumam, apjauš dabas un fizikas procesu spēku. Viena no ļoti pozitīviem bērna aizraušanās veidiem, laba alternatīva pārmērīgām datorspēlēm un līdzīgiem laika pavadīšanas veidiem, ir interese par dārzkopību, augu audzēšanu, iespēja sekot līdzi brīnumainajai dzīvības un augšanas mistikai. Izmēģinājums, eksperiments, risks, pieredze, arī atbildība – kas sanāks, ja iesēšu šīs sēkliņas? Kas jādara, lai krāsaini ziedētu? Varam atvēlēt kādu zemes pleķīti, kurš ir tikai bērna ziņā, un palīdzēt ar padomu elementāros dārzkopja pienākumos. Bērniem patiks neparasti un krāsaini augi bērnu rotaļu vietas tuvumā, būs prieks par krāsainām, ēdamām ogām, bet obligāti jāizvairās no indīgu, dzeloņainu un kairinošu augu stādīšanas. Bērniem ļoti patīk iesaistīties arī putnu un dzīvnieku barošanā un kopšanā. Ja vien ir šādas iespējas, vajadzētu sekmēt un ļaut bērniem arī šādā veidā pavadīt savu laiku dārzā.

Raksta tapšanā izmantoti resursi no interneta, žurnāliem: "Dārza pasaule" , "Dārzs un drava", LA tematiskie pielikumi un "Garden Design"