Jaunas ēkas uzcelšana, skolas absolvēšana, izcila sasnieguma sasniegšana, bērna nākšana pasaulē utt. – tas viss visai bieži tiek atzīmēts ar kāda koka kolektīvu iestādīšanu.

Paiet daudzi gadi un absolventi ar sirmām galvām var tikties pie kupli augoša diža koka un atcerēties skolas laikus. Tas, protams, ir ideālā variantā. Šis, iestādītais koks, tad arī parasti tiek uztverts kā stādītāju likteņa pareģotājs vai piemiņa par jau aizgājušu cilvēku. Tiek vilktas paralēles starp koku un stādītājiem. Tas, ka koks stādīts kādam pa godu, nenozīmē, ka uz to neattiecas visi tie paši dabas likumi, kas uz parasti iestādīta koka, piemēram, ēnas vai vēja laušanas vajadzībām. Koka nīkuļošanu, apsalšanu vai kādu citu vainu mēs parasti tulkojam, kā sliktu zīmi, kā nenovēršamu pareģojumu. Parasti tam ir visai racionāls skaidrojums – nepiemērota vietas izvēle, nepietiekama kopšana, kaitēkļi vai barga ziema.

Ja koks ir kupli audzis jau ilgus gadus un sasniedzis lielu vecumu, tas sāk bojāties un palikt bīstams. Arī no vecuma piemiņas kokus nekas neglābj. Racionāla un loģiska rīcība šādā gadījumā būtu koka nociršana, bet bieži tas ir psiholoģiski grūti un beidzas ar kārtīgu mājinieku izplūkšanos. Ja koks stādīts par godu vecvecmāmiņai, kā tad cirtīsi nost viņas piemiņu?! Šeit mums der atcerēties, ka koks paliek koks un tam lūstot var notikt daudz lielāka nelaime - stiprākā vējā uzgāzties ēkām... Tad jājautā, vai vecvecmāmiņa ļautu kam tādam notikt? Protams, ka nē! Tādēļ piemiņas koka stādīšana ir ļoti! jāpārdomā - gan vieta, gan izmēri. Koka stādīšanai ir jābūt loģiskam lēmumam. Bet varbūt nemaz nestādīt?

Ja tiešām gribas ko iestādīt, tad ir vērts izvēlēties, ko izmēros mazāku, nevis Latvijas ozolu. Stādaudzētavās ir pieejams tik plašs kokaugu klāsts! Dekoratīvās formas ir zemākas, kompaktākas un daudz piemērotākas mūsdienīgiem apstādījumiem.
Reizēm kokus stādām arī ticējumu vadīti, piemēram, pīlādzis tiek uzskatīts par mājas svētību. Agrāk, tas tika stādīts katrā pagalmā. Mums jāatceras, ka tad lauku sētas bija plašas ar lielu platību, bet mūsdienās 600m2 gruntsgabalā tam nav vietas. Kā arī vienmēr ir jāņem vērā, ka no tāda maza stādiņa, tas izaugs par lielu koku.

Stādot piemiņas kokus atcerieties un apdomājiet, ka tādejādi uzņematies atbildību ne tikai par stādāmo koku, bet arī par cilvēku, kam par godu to stādiet.