Rudens ir laiks, kad ceļš uz Siguldu ir mērojams visilgāk. Auto straume rīta pusē dodas Siguldas virzienā, bet, kad diena jau sliecas uz vakara pusi, tā mainījusi virzienu un dodas mājup. Kurš gan nezin zelta rudeni Siguldā?

Rudens mūs pārsteidz un priecē ar krāšņām krāsām. Aiz sajūsmas par burvīgo skatu pat aizmirstam iedomāties – kāpēc? Kāpēc rudenī lapas krāsojas? Kāpēc tās nobirst?


Vasarā, skatoties uz koku un krūmu lapām, mēs tās redzam zaļas. Bet dzelteno un oranžo krāsu pigmenti jau ir lapā - mēs tos vienkārši vēl neredzam, jo lapā ir liels hlorofila daudzums (galvenais zaļo augu fotosintezējošais pigments, kas saista gaismas enerģiju sarkanajā un zili violetajā spektra daļā). Dzeltenās un oranžās krāsas pigmentus, kas atrodas lapās, sauc par karotinoīdiem. Par sarkanajiem toņiem atbild antociāni. Antociāni pārsvarā ir ziedos un to ziedlapiņas iekrāso sārtās, zilās vai violetās nokrāsās. Ir augi, kam antociāni veidojas tikai rudenī. Svarīgs to veidošanās apstāklis ir gaisa temperatūra, jo tie sāk veidoties tikai aukstā laikā, kad kokos aizvien vairāk sāk uzkrāties šķīstošie cukuri. Tādēļ arī krāšņākie rudeņi ir ar zemāku gaisa temperatūru.
Rudenī dienas kļūst īsākas un saules gaisma aizvien blāvāka. Tādēļ lapā sāk noārdīties hlorofils – zaļā krāsa sāk izzust. Līdz ar hlorofila noārdīšanos mēs spējam ieraudzīt lapā esošos dzeltenos un oranžos toņus. Ir augi, kas zaudē gandrīz visu hlorofilu, piemēram, kļavas, bet ceriņi zaudē aptuveni 40% zaļās krāsas. Augs no lapām paņem visas sev nepieciešamās vielas, atstājot lapā to, kas tam nav vajadzīgs vai ir pat kaitīgs. Pirms nokrišanas lapas paliek plānas un vieglas. Lai samazinātu mitruma iztvaikošanu, koki nomet lapas. Lapas no koka atdalās lapas kātiņa pamatnē. Augi, kas atrodas ielu apgaismes ķermeņu tuvumā, rudens krāsās iekrāsojas vēlāk. Lapu nomešana augu pasargā no nokalšanas, zaru lūšanas un sakņu izsalšanas ziemā.


Sarkanais ozols (Quercus rubra)
Mums tik labi pazīstamais parastais ozols, rudenī košās krāsās neiekrāsojas. Tas paliek dzeltenīgi rūsgans. Gluži cita lieta ir sarkanais ozols, kas rudenī iegūst koši sarkanas krāsas.

Bārbeles (Berberis)
Bārbeles savus košos toņus iegūst ne tikai rudenī, bet daudzas šķirnes iekrāsojas jau pavasarī. Bārbeles izmanto kā košus akcentus grupās, kā soliteraugus, kā arī dzīvžogos. Vispopulārākās ir tunberga bārbeles (Berberis Thunbergii).
‘Erecta’ – koši zaļais lapojums rudenī krāsojas koši oranžss.
‘Dart’s Red Lady’ – purpura sarkanais lapojums rudenī krāsojas spilgti sarkans.
‘Maria’ – zelteni dzeltenais lapojums krāsojas oranžsarkanā krāsā.

Kļavas (Acer)
Kļavu ģintī ir aptuveni 150 ļoti dažādu sugu. Kļavas savu košo rudens krāsu iegūst pēc pirmajām salnām. Ir šķirnes, kas savu krāšņumu jau iegūst plaukstot.
Parastā kļava ‘Reitenbachii’ – rudenī lapas iekrāsojas melni sarkanas. Piemēram, parastās kļavas šķirnes ‘Royal Red’ (melni sarkanas lapas), ,Drummondii’(zaļi baltas lapas), ‘Princeton Gold’ (dzeltenas lapas) u.c. ir jau krāšņas plaukstot.
Cukura un sarkanā kļava – lapas rudenī košos toņos.

Grimoņi (Cornus)
Grimoņi aug gandrīz visur. Savu popularitāti grimoņi ieguvuši ne tikai savu krāsaino lapu dēļ rudenī, bet arī ar košajiem koraļsarkanajiem dzinumiem.
Atvasainā grimoņa šķirne ‘Kelsey’ – rudenī lapas krāsojas dažādos toņos.
Baltā grimoņa šķirnes ‘Kesselringii’ – tumši zaļās lapas krāsojas dzeltenas.

Mežvīni (Parthenocissus)
Mežvīni ir visizplatītākie vīteņaugi.
Pieclapu mežvīns  - rudenī tie iekrāsojas purpura toņos.
Paškāpējs mežvīns – rudenī lapas košākas kā pieclapu mežvīnam.
Trīsdaivu mežvīns – rudenī no zeltaini dzeltenas līdz purpura sarkanām.

Krūmmellenes (Vaccinium corymbosum)
Rudenī krūmmellenes iegūst spilgti sarkanu krāsu. Pavasarī tās rotā skaisti balti ziedu ķekari, bet vasaras beigās lielas tumši zilas ogas.

Aktinīdijas (Actinidia)
Parastā jeb Mandžūrijas  -  lapas rudenī krāsojas dzeltenīgos toņos.

Segliņi (Eunonymus)
Segliņus parasti stāda tieši to rudens skaistuma dēļ.
Eiropas segliņš- rudenī lapas iegūst bāli rožainu līdz pat purpura nokrāsu.
Kārpainais segliņš – rudenī lapas krāsojas dzeltenos, violetos un purpurzaļos toņos.
Spārnotais segliņš – visinteresantākais no segliņiem. Rudenī lapas iegūst ļoti spilgti sarkanu krāsu.
Māka segliņš – lapas rudenī oranžos toņos.