Nav iedomājami apstādījumi bez graudzāļu klātbūtnes.Tās pēdējos gados ir kļuvušas ļoti populāras un lieliski tiek izmantotas modernos apstādījumos.

Graudzāles ir vienkārši augi, kas apstādījumos var samierināt blakus esošas pilnīgi pretējas augu grupas. Ja rozes dārzā ir tās, kas lepojas ar savu krāšņumu un pārākumu, tad graudzāles dārzā ienes mieru un svinīgumu. Graudzāles dārzos ir ienākušas kopā ar harmoniju. Tās nevar lepoties ar krāšņiem un smaržīgiem ziediem, bet to pievilcība ir tieši pārsvarā mazliet nokarenajā lapojumā. Graudzālēm dārza puķu ziedēšanu nepārspēt... bet dārza puķēm nepārspēt graudzāļu īpatnējo lapu krāsojumu, kas var variēt ļoti dažādos toņos – sarkanīgs, brūngans, zilgans un pat sudraboti pelēks... Grauzdāles savā lapojuma krāsā neaprobežojas tikai ar vienu toni – tās mēdz būt arī divkrāsainas. Nezinātājs, skatoties lielākā attālumā, tās varētu noturēt par ziedošām puķēm. Īpašs dārza akcents tās ir ziemās, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz, jo ir šķirnes, kurām lapojums saglabājas visu gadu. Kura dārza puķe gan spēj konkurēt ar šo? Jebkuram gribētājam izdosies arī sakaltēt graudzāles ziemai, ko izmantot sauso ziedu kopozīcijās.

Tās ir mazprasīgas un vienā vietā var augt ļoti ilgi, tādejādi atvieglojot dārza kopšanu. Apstāklis, kas graudzālēm netīk, ir atrašanās valdošajos vējos. Lai optimizētu to augšanu, tās jāstāda saulainā aizsargātā vietā. Stādīšanu vislabāk veikt agrā pavasarī (aprīlī) vai rudenī (augustā, septembrī). Agrs pavasaris ir laiks, kad graudzāles sakopjamas – aprīļa sākumā jānogriež vecais jau atmirušais lapojums līdz pat augsnes virskārtai. Esiet uzmanīgi griežot, jo agros pavasaros jaunie dzinumi sāk spraukties laukā no zemes aprīļa sākumā. Visinteresantākais jums varētu likties fakts, ka pie mums nav novērots, ka graudzāles ciestu no slimībām un kaitēkļiem!

Graudzāles pēc to augstuma mēs varam iedalīt trīs lielās grupās:

• zemas (0 - 40 cm)

Sukveida auzene (Festuca scoparia) – šo auzeni var saukt arī par slotiņu jeb Gotjē auzeni. Tā sasniedz līdz 12 cm augstumu un 40 – 60 cm platumu. Lapas ir koši zaļas. Labos apstākļos tā jūsu dārzā var sasniegt pat 25 un vairāk gadu vecumu.

Sniegbaltā zemzālīte (Luzula nivea) - tā ir pilnīgi ziemcietīga. Jūnijā, jūlijā, ziedēšanas laikā, sasniedz aptuveni 70 cm augstumu. Cers ir 30 cm augsts un 20 – 40 cm plats ar tumši zaļām lapām. Tā ir ilgmūžīga, bet ik pa 6 gadiem to vajadzētu pārstādīt. Nogriestie ziedi lieliski der sauso ziedu kompozīcijās.

• vidējas (40 - 100 cm)

Visskaistākā stepjulīga (Stipa pulcherrima) – jūnijā, ziedēšanas laikā, sasniedz 90 cm augstumu. Ziednešu galos ir graciozas ziedu skaras ar ~ 60 cm sudrabainiem sēklu akotiem. Cers ir 30 – 60 cm augsts un 70 cm plats ar pelēkzaļu lapojumu. Šī stepjulīga ir sausumizturīga. Ieteicams stādīt kā solīteru.

Mūžaļā jeb zilganā pļavauzīte (Helictotrichon sempervirens) – maija beigās, jūnija sākumā, ziedēšanas laikā, tā sasniedz 1.4 m augstumu. Pats cers ir 70 cm augsts un 80 cm plats ar zilganu lapu krāsojumu. Šī pļavauzīte ir ilgmūžīga un vienā dārza vietā var labi justies pat ilgāk par 15 gadiem.

• lielas (1 - 2 m)

Iesārtā ķīnas miskante (Miscanthus sinensis) – šī graudzāle ziedēšanas laikā, augusts – oktobris, sasniedz pat 2 m augstumu. Pats cers ir 1.8 m augsts un 1.10 – 1.40 m plats ar vasarzaļām tumši zaļām lapām, kam ir balta vidusdzīsla. Vēdekļveida skaras ziedēšanas sākumā ir violeti sudrabainas, bet ar laiku kļūst kuplākas un gaišākas. Vienā vietā var augt ilgāk kā 15 gadus.