Krāsu mīļotājiem vasara ir īsts līksmības laiks. Krāšņas vasaras puķes ienāk lauku sētās, dārzos un pilsētās, pat vietās, kas agrā pavasarī likās pelēkas un pamestas. Ziedu kupenas veļas pāri puķu trauku malām uz palodzēm, lodžijām... Ar vasaras puķu kompozīcijām varam spēlēties un riskēt, jo katru gadu vasaras puķu dobi veido no jauna.

Vasaras jeb viengadīgās puķes savu krāšņumu sasniedz vienā veģetācijas periodā. Lielākā daļa no tām iziet visu dzīves ciklu - sākot kā sēkla un sezonas beigās jau dodot sēklas. Interesants ir fakts, ka daļa pie mums uzskatītas par viengadīgām, citur pasaulē tās ir daudzgadīgas. Tādas ir nakts skaistule, lielā lauvmutīte u.c. Kā arī puķes, kuras mēs audzējam tikai dobēs vai konteineros, citur ir sastopamas kā savvaļas augi, piemēram, petūnijas - Amerikā, asteres – Ķīnā u.c. Dabīgie augšanas apstākļi nosaka to, cik prasīgs ir augs pēc saules, siltuma un mitruma. Daļai viengadīgo augu mūsu Latvijas vasara ir par īsu, lai izplauktu krāšņos ziedos. Tādēļ tās jau ļoti agri pavasarī, no janvāra līdz aprīlim, sējam traukos iekštelpās, lai audzētu dēstus. Beidzoties pavasara salnām, kad zeme jau iesilusi, varam izstādīt laukā dobēs vai puķu traukos. Pie šādām puķēm pieder samtenes (Tagetes), kauslapu arktote (Arctotis stoechadifolia), daudzdaļu brahikome (Brachycome multifida) u.c.

Augus kā matiolas(Matthiola),kserantēmas (Xeranthemum),viengadīgās magones(Papaver) aprīļa beigās un maija sākumā varam sēt uzreiz dobē. Tām ir īsāks veģetācijas periods un dēstu audzēšana nav nepieciešama.
Sējot sēklas ir jāatceras, ka katram augam dīkšanas ātrums ir dažāds. Ļoti ātri sadīgs flokši, samtenes. Blakus, kur iesētas neļķes vai begonijas, vēl kādu laiciņu nekas no zemes laukā nesprauksies. Nesējiet vēlreiz pa virsu, bet uzgaidiet. Tāpēc pērkot sēklas, kārtīgi izpētiet informāciju uz paciņas vai labāk jautājiet padomu speciālistam.  Pievērsiet uzmanību, kāda augsne nepieciešama, kad sējamas, iesēšanas dziļums...

Protams, sēklas varam ievākt arī paši, tad prieks par izaudzētajām puķēm būs vēl lielāks. Svarīga lieta, kas jāatceras – ja audzējat dēstus iekštelpās, pirms izstādīšanas laukā, tie ir jānorūda! Pirmo nedēļu tie pa nakti ir jānes iekšā, vai arī jāapsedz. 
Ja pašam dēstu audzēšana liekas par sarežģītu, tad droši var doties uz stādu audzētavām un tur iegādāties jau izaudzētus dēstus, kas gatavi stādīšanai dobē.
Vislābāk augiem patiks, ja dobi esat jau sagatavojuši ziemā. Augs elpo ar visām tā sastāvdaļām, tādēļ vasarā dobe regulāri jāravē un jāirdina. Ja nevēlaties ievākt auga sēklas, izgrieziet vecos ziedus pēc noziedēšanas. Tas dos spēku ilgākai un krāšņākai ziedēšanai.


Izplatītas vasaras puķes:

Petūnija (Petunia) – Petūnijas variē dažādos izmēros, sākot no kompaktiem maziem krūmiņiem, līdz metru un vairāk gariem augiem. Tās zied no maija līdz pat oktobrim. Petūniju lielākie kaitēkļi ir laputis un lietainas vasaras, kad lietus samērcē un sasit ziedlapiņas. Jāatceras, ka visu petūniju hibrīdu sēklas ir F1. Tas nozīmē – no ievāktajām sēklām nākamajā sezonā neizdosies izaudzēt tādus pašus augus. Populārākā ir violetā petūnijas (Petunia  violacea).

Pelargonija (Pelargonium) – Pelargonijas ir pasaulē izplatītas gan kā vasaras puķes dārzā, gan kā istabas augi. Pēdējos gados ļoti populāras ir kļuvušas smaržojošās pelargonijas starp kurām ir mums tik pazīstamā ‘ausu puķe’. Ir pelargonijas, kas izdala rožu, piparmētru, apelsīnu, muskusa, mandeļu, salvijas u. c. smaržas. Tām piemērotākās ir saulainas un siltas vietas. Ar ziediem tās priecē no agra pavasara līdz vēlam rudenim.

Bakopa (Sutera) – Bakopa ir salīdzinoši jauns augs, bet strauji ieguvis savu popularitāti. Tās piemērotas audzēšanai gan kā ložņājoši, gan kā nokareni augi. Zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Ir ļoto izturīga gan pret vēju, gan lietus. Populārākās ir bakopas ar baltiem ziediem.

Skaistnātre (Coleus) – Nātru lapas var būt visdažādākajos toņu salikumos, jo saulaināka vieta, jo lapas košākas. Ja ļausiet skaistnātrei ražot sēklas, tā ies bojā.Tādēļ izkniebiet ziedus līdzko tie parādījušies. Katru gadu ieteicams stādīt jaunu augu no spraudeņa, jo skaistnātres lielākais trūkums ir gaļīgie un vājie stumbri. Izplatītākā ir suga  Coleus blumei, no kuras ir izveidoti daudzi skaisti hibrīdi.

Lobēlija (Lobelia) – Lobēlijas kļuvušas populāras savu dažādo nokrāsu zilo ziedu dēļ. Sēklas sējamas jau no februāra sākumam, lai audzētu dēstus.Lobēliju sēklas ir ļoti sīkas. Pēdējos gados tās iespējams iegādāties granuliņās, kas krietni atvieglo to piķēšanu.Populārākās ir zemās lobēlijas (Lobelia erinus).

Samtene (Tagetes) – Samtenes ir ļoti vienkāršas puķes ar rūgtenu smaržu.Tās zied no no jūnija līdz rudens salnām ar dzelteniem līdz pat sarkanīgi brūnām ziediem. Samtenes labāk aug irdenā, trūdvielām bagātā augsnē, bet ziedēs arī nepietiekami ielabotā augsnē. Samtenes ir ļoti jūtīgas pret pirmajām rudens salnām un ļoti garšo gliemežiem. Dārzos vispopulārākā ir izplestā jeb zemā samtene (Tagetes patula).

Begonija (Begonia) -  Tautās begonijas  mēdz saukt arī nevisai glaimojoši -  par kapu puķēm.  Šis nosaukums iespējams radies no tā, ka begoniju lapas neēd gliemeži. Dobēs, puķu grozos, iekārtajos podos un uz lodžijām begonijas ir kļuvušas ļoti populāras. Pat visizvēlīgākajam puķu tīkotājam izdosies ko atrast no plašā begoniju klāsta gan krāsas , gan formas ziņā. Jāatceras, ka begonijas labāk ir laistīt par maz, nekā pārliet. Ir grūti pateikt, kura begoniju šķirne labāka, kura ne. Tas vairāk ir atkarīgs no gaumes. Vispopulārākā ir ilgziedīgā begonija jeb leduspuķe (Begonia semperflorens).

Krustaine jeb cinerārijas (Senecio) – Krustaines uzmanību piesaista ar savām sudrabainajām lapām. Pārāk mēslotā ausnē lapas zaudē sudraba spīdumu un kļūst zaļganas. Lapu sudrabpelēkais spīdums saglabājas līdz salam un pat ziemā. Populārākā ir sudrablapu krustaine (Senecio cineraria).

Izbaudiet vasaras sauli un krāšņo vasaras puķu ziedēšanas laiku!