Debesis aizvien biežāk skaidrojas, sāk sildīt saulīte. Augu dzinumos un lapās (skujās) sāk cirkulēt sulas. Šis ir laiks, kad īpaši jāuzmana dārzs, jo krasās temperatūras svārstības ir iemesls daudzu augu  izkalšanai un apdegumiem.

Saules glāsti augiem ir kā apliecinājums tam, ka ziema nav mūžīga, ka agrāk vai vēlāk tā beigsies. Siltuma iespaidā augi sāk mosties un elpojot caur lapām (skujām) zaudē vēl rudenī uzkrāto mitrumi.  Atjaunot tā rezerves diemžēl augi nespēj, jo zeme vēl ir sasalusi. Tādejādi var veidoties labvēlīgi apstākļi augu izkalšanai. Šo problēmu mazina bagātīga ziemzaļo augu laistīšana pirms zemes sasalšanas rudenī.

Koku sakaršana dienā un strauja atdzišana naktī rada vēl kādu nopietnu apbraudējumu - mizas plaisāšanu. Bojātajos stumbros veidojas labvēlīgi apstākļi trupes un vēža attīstībai. Tādā veidā tiek traucēta koka vainaga apgāde ar nepieciešamajām barības vielām, augs nevar normāli augt un attīstīties – tam lemta pakāpeniska bojāeja. Līdzīgi cieš arī koku pumpuri.Izkalšanas un sakaršanas apdraudētākie ir:
Kanādas egles (Picea glauca), zirņu pacipreses (Chamaecyparis pisifera), Losona picipreses (Chamaecyparis lowsoniana),  atsevišķas Rietumu tūju (Thuja occidentalis) šķirnes, parastās īves (Taxus baccata),  Juliānas bārbeles (Berberis julianae), mūžzaļie bukši (Buxus sempervirens), Fortina segliņi (Euonymus fortunei), parastās mahonijas (Machonia aquifolium), daudzziedu pīeras (Pieris  floribunda), sarkanās pirokantas (Pyracantha cocinea), rododendri (Rhododendron) ar mūžzaļām lapām, parastās efejas (Hedera helix var. helix).

Biežāk saulē apdeg šķirnes ar gaišāku skuju krāsu, kā arī raibās šķirnes. Lielāka apdegšana vērojama gadījumos, kad ir sniegs, jo tas atstaro gaismu un pastiprina saules iedarbību. No apdegšanas jāsargā virs sniega segas esošās auga daļas. Bīstamajā periodā iepriekš minētos augus vajadzētu noēnot. Tam var izmantot dažādus materiālus – ēnošanas tīklus, agroplēves, salmus vai niedres, egļu vai priežu zarus, vecus audumus, maisus, papīrus un tamlīdzīgi. Svarīgi izmantot elpojošus materiālus. Ēnošanai nepieciešamie materiāli ir iepriekš jāsagādā, lai vajadzības gadījumā, tos nevilcinoties varētu izmantot. Piesegumu drīkst noņemt tikai tad, kad beigušās krasās temperatūras svārstības.
No mizas plaisāšanas kokus pasargā arī stumbru balsināšana. Tā nepieciešama visiem augļu kokiem un daudzām dekoratīvo koku sugām. Īpaši sargājami ir jauni koki un sugas ar plānu mizu. Apskatot savu koku mizu dienvidu pusē pārliecinieties, vai tā nav bojāta. Ja miza sākusi plaisāt - tad nepieciešama balsināšana vai piesegšana. Balsināšanu parasti veic novembra mēnesī tūlīt pēc sala iestāšanās, bet to var darīt arī vēlāk ziemā. Ja kaļķošanu veic pirms lietus perioda beigām, lietus daļēji noskalo kaļķi un aizsardzības efekts samazinās.
Visērtāk izmantot veikalā nopērkamo gatavo balsināšanas maisījumu, bet var gatavot arī no atsevišķām sastāvdaļām, kuras nopērkamas dārza preču veikalā.

Ķaļķojamo materiālu pagatavo šādi:
- 300 gramus vara vitriola izšķīdina nelielā siltā ūdens daudzumā, un to papildina līdz 7l ūdens;
kaļķi izšķīdina 3 litros ūdens;
- tievā strūkliņā, pastāvīgi maisot, lej vara vitriola šķīdumu pie kaļķa piena (otrādāk nedrīkst);
- šķīdumam var pievienot nedaudz māla vai svaigus kūtsmēslus.
Sagatavoto materiālu uzkrāso uz koka stumbra līdz augstumam nedaudz virs pirmo skeletzaru pamatnes. Baltā krāsa atstaros spēcīgos saules starus un mazinās straujās temperatūras izmaiņas stumbrā.

Ko darīt, ja augi tomēr cietuši no saules? Pavasarī nevajadzētu steigties cietušos augus iznīcināt. Tiem jādod iespēja atkopties. Kalšanas novārdzinātos augus tūlīt pēc sniega nokušanas vajadzētu ne vien laistīt, bet arī rasināt.

Mizas brūces apstrādājamas pēc iespējas nekavējoties. Vairāk nekā divas nedēļas vecas, bet īpaši tās, kuras skārušas arī koksni, tāpat senāk radušās rētas, kas jau daļēji aizaugušas, apstrādāt nav lietderīgi. Vispirms jānoņem atplēstā un bojātā miza. Pēc tam ar asu nazi jānolīdzina brūces malas un virsma. Jācenšas iespējami mazāk skart dzīvās auga daļas, jo svarīgi ir brūci nepadziļināt. Svaigu, nelielu brūci var pārklāt ar vieglu un necaurlaidīgu foliju. Ja brūci aizsargā ar kādu dārza preču veikalā nopērkami aizsarglīdzekli, tas jādara iespējami drīz pēc savainojuma, noklājot tikai brūces malas. Ja koksne sākusi trūdēt vai ir jau atmirus, šis paņēmiens nelīdzēs. Atšķirībā no dekoratīvajie kokaugiem, kuru mizas bojājumus var arī neapstrādāt ar aizsardzības līdzekļiem, augļu koku rētas apstrādā vienmēr, piemēram, ar "Lerānu". Augļu koki ir daudz jūtīgāki un vairāk pakļauti dažādiem kaitīgajiem mikroorganismiem - bīstamu slimību izraisītājiem.

Lai skaisti un veselīgi koki Jūsu dārzā!