LatvianRussian (CIS)
Skuju koku stādīšana un kopšana - janvāra tēma Nosūtīt draugam

Mūžīgais zaļums ir galvenais iemesls, kādēļ savos dārzos izvēlamies stādīt skuju kokus. Ziema ir laiks, kad varam novērtēt skuju koku nozīmi apstādījumos un plānot dārza papildināšanu ar jauniem augiem pavasarī. Skujeņi ir daudzveidīgi un plaši pielietojami, tie ir samērā vienkārši kopjami un nav īpaši uzņēmīgi pret slimībām un kaitēkļiem.

Click image to open!
Click image to open!

 

Lai viss izdotos, jāievēro dažas pamatlietas -  svarīgi ir atrast piemērotu vietu, rūpīgi un pareizi ielabot augsni, nodrošināt kopšanas minimumu.

Lielākā daļa skuju koku vislabāk jutīsies daļēji noēnotā vietā, vidēji labā pietiekami mitrā augsnē. Izteiktākas saulmīles ir lapegles (Larix) un priedes (Pinus), savukārt ēnaināka vieta patiks eglēm (Picea), hemlokeglēm (Tsuga) un īvēm (Taxus).  Visiem skuju kokiem derēs augsne, kuras skābums būs pH 5,0-6,5.


Skuju koki ir ilgmūžīgi augi. Tos kopt patiešām būs viegli ar nosacījumu, ka būs rūpīgi un pareizi ielabota augsne. Ar 20cm melnzemes slāni būs stipri par maz! Skuju koku stādi ir samērā dārgi, tādēļ taupīt uz augsnes ielabošanas rēķina būtu aplami. Ja augsne nebūs pietiekami labi sagatavota, papildus mēslota un laistīta, paliela, aptuveni 1,5m augsta tūja aizies bojā ja ne otrajā, tad trešajā gadā noteikti. Tā vienkārši novārgs un nomirs badā.
Ja augsnes pamatslānis ir neauglīga smilts, zeme jāielabo vismaz 60 – 100cm dziļumā un ap 100cm diametrā ap stādu. Lai auglīgā augsne neizskalotos, zem tās var ieklāt ģeotekstilu vai māla slānīti. Mālainās augsnēs pietiks ar 40-60cm ielabotu kūdrainu melnzemi. Ja skuju kokus paredzēts stādīt grupās, ir lietderīgi ielabot augsni visā dobes platībā. Arī skuju koku dzīvžogam rok tranšeju, kurā iepilda auglīgo augsni. Rūpīgi sagatavotā augsnē skujeņi augs ātrāk un to kopšana prasīs mazākas pūles.


Konteinerstādus, kādus lielākoties piedāvā stādu tirdzniecība vietās, var stādīt visu veģetācijas periodu – kamēr vien zeme nav sasalusi. To sakņu kamols ir kompakts un pārstādīšanas laikā faktiski netiek traumēts. Kailsakņu stādus vislabāk stādīt pavasarī pirms pumpuru plaukšanas - ideālais laiks ir maija pirmā dekāde, vai rudenī atkarībā no laikapstākļiem - no augusta vidus līdz septembra beigām. Svarīgi, lai iestādītais kociņš pastāvīgajā augšanas vietā paspēj adaptēties pirms miera perioda.

Skujus kokus stāda tādā pašā dziļumā, kādā tie auguši konteinerā. Izņēmums ir tūjas. Tās var stādīt nedaudz dziļāk, jo dzīs saknes arī no stumbra.


Ja augs iestādīts pareizi ielabotā augsnē, pirmajā gadā tas nav papildus jāmēslo - vien jānodrošina ar nepieciešamo mitrumu. Skujeņiem nepatīk ilgstoši sausuma periodi. Optimālu mitruma režīmu līdz nodrošīnāt arī mulčas slānis (5 līdz 7cm biezs – atkarībā no koka izmēra).


Pavasarī, kad sniegs nokusis un atsākas veģetācija, skuju kokus jāmēslo ar skuju kokiem paredzēto mēslojumu (dažādu ražotāju produkciju var iegādāties dārza preču veikalos) ražotāja norādītajās devās. Parasti tas ir lēni šķīstošs minerālmēslojums granulās, kas satur auga augšanai un veselībai nepieciešamos makro un mikro elementus. Ilgas iedarbības minerālmēslojums šķīst un iedarbojas pakāpeniski – 3 līdz 6 mēnešu laikā. Granulas izbārsta ap auga saknēm un viegli ierušina augsnē. Skuju kokus var mēslot arī ar ātras iedarbības šķīstošu mēslojumu. Mēslošana notiek caur skujām, laistot augus. Šo mēslojumu šķīdina un tā koncentrācija nedrīkst pārsniegt 0,5-1%, turklāt augiem pirms tam jābūt salietiem. Pirmo reizi mēslo aprīļa beigās – maija sākumā, atkārtoti jūnija beigās – jūlija sākumā. Skuju koku mēslošanai nedrīkst izmantot svaigus kūtsmēslus vai vircu. Jebkurā gadījumā jāatceras, kas skujeņus ir vieglāk pārmēslot nekā nobadināt.

Skuju kokus apriež un veido, lai piešķirtu tiem kādu noteiktu formu, lai ierobežotu to augšanu un, lai veicinātu zarošanos. Svarīgi ievērot pareizo griešanas – formēšanas laiku. Tā, piemēram, maija beigās un jūnija sākumā cērpj tūju dzīvžogus, augustā var cirpt atkārtoti.

Īves formē no aprīļa līdz jūnijam.

Egles griež to miera periodā, kad iestājas vēss laiks un nav sniega (lai var apskatīt augu pilnā augumā) – no oktobra līdz nākamā gada martam. Egļu dzīvžogus apgriež pēc vajadzības. Egles nedrīkst griezt maijā un jūnijā, kad ir to intensīvas augšanas un jauno dzinumu veidošanās laiks, jo zari apriežot sveķojas. Parasti eglēm īsina uz sāniem, ārpus vainaga (domās trīsstūra) augošos zarus un konkurējošās galotnes. Zaru īsina aptuveni 1-1,5 cm virs pumpuriem, lai pavasarī, kad sāks augt jaunie dzinumu, griezuma vieta būtu pēc iespējas mazāk pamanām. Galveno galotni parasti neīsina. Izņēmums varētu būt tad, ja vēlaties eglei piešķirt ieapaļu formu. Ir egles, kuras negriež, piemēram, Kanādas egle (Picea Glauca), Serbijas egle (Picea omorika). Kanādas egles šķirnēm parasti jau tā ir kompakts vainags. Šīs egles ziemas nogalē, agrā pavasarī mēdz ciest no saules apdegumiem.

Priežu lielās formas parasti neveido. Lai iegūtu kompaktu, mākoņveidīgu augumu formē kalnu priedes. Maija beigās, jūnija sākumā, kad priežu jaunie dzinumi izauguši, tos saīsina aptuveni uz pusi. To jāpaspēj izdarīt laikā līdz jaunās skujas nav sākušas atdalīties no mīkstā dzinuma. Priežu dzinumus var apgriezt, bet vēl labāk tos izlauzt. Izlaužot, netiek bojāta skuja, kas nemainās katru gadu! Skaistu kalnu priedes formu var panākt vien tad, ka formēšanu veic pakāpeniski un regulāri.


Skuju koku kopšanās ietilpst arī sauso zaru izgriešana, atmirušo skuju izvākšana no koka vainaga, piemēram, tūjām, pacipresēm, kalnu priedēm, kadiķiem. Šādi aprūpēts koks ne vien izsaktīsties, bet arī jutīsies daudz labāk, jo tiks uzlabota gaisa cirkulācija tā vainagā.

Rudenī pirms zemes sasalšanas ļoti svarīgi visus skuju kokus rūpīgi salaistīt. Augam jāuzņem mitrums visai ziemai! Atbilstoši aprūpēts – pabarots, padzirdīts, attīrīts, pareizajā laikā un veidā formēts koks būs mazāk pakļauts slimību un kaitēkļu ietekmei un labāk pārziemos.


Ziemā, it īpaši tādā kā šī, jāsargā skuju koki no kaitējuma, kādu var nodarīt sniegs. Kolonveida formas, īpaši tās, kurām ir daudzas galotnes, ziemā bez papildus rūpēm, var tikt neatgriezesniski sabojātas. Lai izvairītos no zaru izlaušanas, koka vainaga deformēšanas, piemēram, klinškalnu kadiķiem, arī atsevišķi augošām tūjām (ar vairākām galotnēm), rudenī ar auklu pietin zarus tuvāk stumbram. Šādi ieziemots skujenis arī mazāk cietīs no saules apdegumiem. Apaļajām formām var virsū likt kādu gaisa caurlaidīgu režģi, vai pagatavot jumtiņu.


Vēl viens nopietnis kaitnieks skuju kokam ir suns. Postījumu  mazināšanai skuju kokus dārzā ieteicams izvietot tā, lai ap tiem būtu zemāk augoši lapu krūmi, ziemcietes, dekoratīvi lielāki akmeņi utt. Var veidot dobes, kas izvietotas augstāk par zālienu. Protams, var izmantot arī zemos nožogojumus, tomēr tie dārza dekorativitāti parasti neuzlabo.


Profilakse ir labākais veids kā cīnīties ar augus apdraudošajām slimībām un kaitēkļiem un tās pamatā ir prasmīga kopšana. Ja nu tomēr pamanat ko nelāgu, tad labi ir zināt, kas apdraud dārza zaļo rotu.
Līdzīgi kā citus augus egles un priedes apdraud LAPUTIS, kas sūc sulu no jaunajām skujām un dzinumiem. Tas izraisa skuju un dzinumu dzeltēšanu, mazina dzinumu pieaugumus un novājina augu. Apkaro izmantojot bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus vai nopietnākas invāzijas gadījumā ar "Aktaru" vai "Fastaku".
Jaunās priedītes apdraud arī MIZAS BLAKTIS un viņu kāpuri, kuri sūc auga sulu. Bojājumu dēļ tiek traucēta sulas cirkulācija kokā, atmirst dzinumi – jaunās priedītes sāk kalst no galotnes uz leju.
Apkarot grūti. Var mēģināt apsmidzinot ar vaivariņu izvilkumu. Ko ķīmiskajiem preparātiem lieto "Fastaku".
Egles un baltegles apdraud SIBĪRIJAS HERMESS. Kāpuri un pieaugušie hermesi sūc skuju sulu. Sūkuma vietās veidojas dzeltenīgi plankumi un bojātās skujas priekšlaicīgi nobirst. Stipras invāzijas rezultātā koks var aiziet bojā.
Ja uz lapegļu skujām un dzinumiem redzami mazi, balti, pūkaini kamoliņi, tas ir lapegļu agrais hermess un lapegļu zaļais hermess. Kaitējuma pazīmes – skujas sūkuma vietā saliecas un dzeltē. Šos kaitēkļus apkaro miglojot ar "Fastaks" vai "Decis". Miglo agri pavasarī un rudenī.
Dažkārt jaunas piedes bojā priežu pumpuru un zaru TINĒJI. Bojājumus izdara tinēju kāpuri, priedēm zūd jaunais pieagums, tās izaug kroplas un neglītas. Šo kaitēkļu dabiskais ienaidnieks ir putni un plesīgie kukaiņi. Aukstās ziemās tie izsalst. Tinējus apkaro ar "Fastaku".
Priedes apdraud arī priežu ZĀĢLAPSENES, kas nograuž skujas, un tādā veidā novājina koku. Apkaro ar "Fastaku".
Skuju kokus nesmādē arī MAIVABOĻU SPRAKŠĶU KĀPURI, kas dzīvo zemē un grauž koka saknes. 
SKIJBIRE rudenī izraisa priežu un egļu skuju dzeltēšanu, brūnganu plankumu veidošanos un biršanu. Skujbiri izraisa sēnes, kuru attīstībai labvēlīgs ir mitrs un lietains laiks. Apkarošanai izmanto "Čempions" un "Ditāns".
Priedēm nevēlams kaimiņš ir apse, jo tā ir starpsaimniece PRIEŽU-APŠU RŪSAI. Visbiežāk šī slimība skar līdz 12 gadus vecas priedītes. Visbīstamākā šī slimība ir parastajām priedēm (Pinus silvestris), taču tā mēdz skart arī Veimuta priedes (Pinus strobus) un Kalnu priedes (Pinums mugo). Slimību izraisošās sēnes pārziemo uz apšu lapām. Kaitējumu priedēm veicina bagātīgi nokrišņi vasaras vidū. Rūsa samazina stādu augšanu, bojā stumbra serdi, Stipri inficētie dzinumi deformējas, izliecas S veidā un nokalst. Slimos stādus jāiznīcina. Apkarošanai izmanto "Ditānu", "Čempionu", kā arī likvidē tuvumā augošās apses.

Lai Jums izdodās!

Click image to open!
Click image to open!
Click image to open!
Click image to open!

 

Komentāri 

 
0 #6 Lelde 2013-11-01 11:54
Sveicinati!Vele tos uzzinat cik tuvu var stadit skujkokus pie majas un cik augstus vinus var audzet?
Citēt
 
 
0 #5 Daiga 2013-08-23 20:09
sveiki, kad rudenī labāk mēslot rozes un augļukokus ar satrūdējušiem kūtsmēwliem.
Citēt
 
 
+2 #4 Dace 2013-05-20 19:43
Klinškalnu kadiķis šopavasar palicis pavisam brūns nesaprotu vai jau nobeidzies ko darīt zāģēt nost? Vīrs saka ka vēl jāpagaida bet tas kadiķis izskatās briesmīgi.
Citēt
 
 
-1 #3 2013-02-05 11:34
Labdien! Uz šo jautājumu atbildi iesakām meklēt Dendrologu biedrībā vai Salaspils botāniskajā dārzā. Mēs varam dalīties zināšanās jautājumos, kas attiecas uz Galantus specializāciju: dārza dizains, dārzu ierīkošana un kopšana. Lai veicas!
Citēt
 
 
0 #2 2013-02-01 15:11
Vai mūsu apstākļos šī priede vispār augs???
Citēt
 
 
0 #1 2013-02-01 15:11
Labdien!
Man ir Brazīlijas priedes sēklas. Kā pareizi man ar viņām rīkoties? Gribētu viņas redzēt savā dārzā!!!
Citēt
 

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt

Galantus Twitterī!