Septembris un oktobris ir piemērotākais laiks sīpolpuķu stādīšanai, tāpēc neliels ieskats sīpolpuķu pasaulē.

Grūti iedomāties, kāds būtu pavasaris bez siltiem saules glāstiem, putnu treļļiem, trokšņaini urdzošiem ledaina ūdens strautiņiem, briestošiem pumpuriem un sulīgiem asniem. Īstiem dārzmīļiem neatņemama pavasara sastāvdaļa ir arī sniegpulkstenīši, muskares, krokusi, tulpes, narcises, hiacintes un citas skaistules – sīpolpuķes. Ir daudz sīpolpuķu, kuras zied vasarā un rudenī, bet šoreiz vairāk par tām, kas pirmās pēc ziemas aukstuma un pelēkuma steidz priecēt mūsu maņas.

Ir sīpolpuķu stādīšanas laiks. Niansēs, protams, katrai ir savs labākais zemē guldīšanas laiks, bet pa lielam, kamēr vēl zeme nav sasalusi, neko neesat nokavējuši. Atcerieties, ja kāda sīpolpuķe būs iestāstīta „neīstajā” laikā, tā sliktāk ziedēs pirmajā gadā, bet nākamajā bagātīgāk un krāšņāk. Dārza preču veikalos un atsevišķās stādu audzētavās plašā piedāvājumā sīpolpuķu stādmateriāls. Pamatā tā izcelsmes valsts ir Holande, kur sīpolpuķes audzē sen, stāda tās plašajos dārzos, kurus skatīt brauc tūkstošiem cilvēku no visas pasaules. Te gan ir vērts piebilst, ka arī Latvijā ir veiksmīgi un pasaulslaveni selekcionāri, kas rada jaunas dažādu sugu sīpolpuķu šķirnes.

Botāniski par sīpolpuķēm drīkstētu dēvēt tikai tās, kam zem zemes veidojas īsts sīpols – liels pazemes pumpurs, kura seglapas uzbriedušas un kalpo par barības vielu krātuvi. Tādi ir mūsu pašu ēdamie sīpoli, tulpes, narcises un hiacintes. Taču dārzkopji sīpolpuķu jēdzienu ievērojami paplašina tajā iekļaujot arī tādas vasas pārveidnes kā bumbuļsīpolus (krokusiem, gladiolām), bumbuļus (cīrulīšiem) un saknes pārveidnes – gumus (mazpurenītēm, dālijām), arī dažas tādas, kam principā veidojas tikai saknenis (vasas pārveidne) – tādas ir maijpuķītes, sangvinārijas, kuras daži puķkopji arī pieskaita sīpolpuķēm. Sastopamas arī kombinētās un pārejas formas (junonām barības vielas uzkrājas gan gumveida saknēs, gan sīpolā). Citi dārzkopji par sīpolpuķi grib dēvēt tikai tādu, kuras apakšzemes barības vielu krātuvi var izrakt un kādu laiku glabāt ārpus augsnes. Tā par sīpolpuķēm rakstīts grāmatā „400 puķes Latvijā”.

Sīpolpuķu ir daudz un arī to audzēšanas paņēmienu nav mazāk, tomēr tajos visos ir dažas kopīgas prasības. Tāpat dažādi paņēmieni tiek lietoti, audzējot sīpolus apstādījumos piemājas dārzā paša priekam un pavisam citi, audzējot tos realizācijai, lielražošanā vai uzziedinot grieztiem ziediem vai podiņos. Sīpolpuķu stādīšanai dārzā izraugās vietu, kur rudenī, ziemas atkušņos vai pavasaros neuzkrājas ūdens, jo stāvošā ūdenī sīpoli sapūs. Tās var stādīt arī koku, krūmu vieglā paēnā, jo, kamēr pavasarī kokiem lapas nav saplaukušas, tām saules gaismas pietiks. Visas sīpolpuķes, izņemot narcises, pēc pazīstamā sīpolpuķu selekcionāra un audzētāja Jāņa Rukšāna ieteikuma, var stādīt tā sauktajā smilšu gultiņā. Vadziņas dibenā ieber smilšu kārtiņu, tad izvieto sīpolus un tos atkal pārber ar smiltīm un tad aizrauš augsni. Tādā veidā tiek nodrošināta papildus drenāža, augi tiek pasargāti no tiešas saskares ar augsni, kurā var būt slimību ierosinātāji. Lai sīpolpuķes augtu veselīgas, stādot sīpolus var lietot Trihoredmīnu (bioloģisks augu aisardzības līdzeklis, kas pasargā no sēnīšu izraisītām slimībām) vai sīpolpuķu bioloģisko mēslojumu.

Audzējot sīpolpuķes dārzā savam priekam, parasti tās izvietojam grupās, veidojot krāsu laukumus. Sīpolpuķes stādšanas dziļums atkarīgs no sīpolu izmēra un audzēšanas nolūka. Parasti sīpolus stāda 3 reizes dziļāk nekā to izmērs(garums). Stādīšanas dziļums ietekmē sīpolu vairošanās ātrumu un norokamo sīpolu lielumu. Seklāk stādītie sīpoli vairojas ātrāk, bet ir sīkāki, turpretī dziļāk iestādītie vairojas sliktāk, bet izaug lielāki. Tādēļ apstādījumos tos parasti stāda dziļāk, lai retāka pārstādīšana. Sīpolus, ko paredzēs izrakt, var stādīt speciāli nopērkamos sīplpuķu groziņos, kastītēs - jāzin, kur šādu ieliec un atliek to ar visiem sīpoliem izcelt. Šādi arī pasargāsiet sevi no 'zaudējumiem' - dažas sīpolpuķes pašas 'iet dziļumā' un pēc dažiem gadiem nav tur, kur ieliktas. Mazās sīpolpuķītes jāpārstāda, kad tās saaugušas pārk biezi – vidēji ik pēc trim gadiem. Narcises vienā vietā bez pārstādīšanas var augt pat piecus – septiņus gadus. Protams, katrs no mums ir priecājies par sniegpulkstenīti vecvecāku dārzā, taču tos neviens nav pārstādījis gadiem - sīpolpuķu izvēle ir plaša, piemērotas sugas, sķirnes atradīs arī 'ainavu stādījumu' piekritēji - lielu grupu stādījumi zālienā, dobēs, kur nenotiek regulāra pārstādīšana.

Ievērojami paildzināt sīpolpuķu ziedēšanas laiku var stādot tās vairākos „stāvos”, proti, agrāk ziedošas, ar mazākiem sīpoliņiem stāda seklāk, piemēram, krokusus, muskares vai sniegpulkstenītes, bet vēlāk ziedošas ar lielāka izmēra sīpoliem dziļāk, piemēram, hiacintes, tulpes vai narcises. Pavisam sīki piestrādājot pie sortimenta, var panākt par ‘3 stāvīgas’ kombinācijas, kas nomainot cita citu, priecē no marta līdz pat maijam. Sīpoliņu zemē nedrīkst iemest kā pagadās, tas jāliek ar saknītēm uz leju un asnu uz augšu.

Tradicionāli pavasara sīpolpuķes stāda kombinējot ar vasaras puķēm, kuras pakāpeniski nomaina agrās ziedētājas un piesedz dzeltējošās lapas, bet vēl labāks un ekonomiski izdevīgāks paņēmies ir sīpolpuķu stādīšana starp daudzgadīgajām puķēm ar lielām lapām, piemēram, hostām, peonijām – tās vēlu mostas un agrajiem ziedētājiem netraucē, bet vēlāk pārklāj dzeltējošās lapas, ļaujot sīpoliem nobriest. Pēdējā laikā sīkās sīpolpuķes mēdz stādīt arī zālienā. Ziedošais mauriņš ar krokusiņiem, zilsniedzītēm, sniegpulkstenītēm vai sīkziedu narcisītēm izskatīsies skaisti, taču jau maija beigās radīs zāliena kopšanas problēmas, jo to lakstus nedrīkstēs pļaut līdz nodzeltēšanai. Šī iemesla dēļ sīpolpuķes ieteicams stādīt atsevišķos puduros attālākās malās pie krūmiem vai kokiem un atstāt tās nepļautas līdz to lapas ‘nokrīt’ vai, izlemjot par labu stādījumiem zālienā, noteikti jāizvēlas augi ar iespējami agru ziedēšanas laiku un īsāku lapu periodu.

Kad zeme sāk sasalt, ieteicams sīpolpuķu stādījumus mulčēt, piemēram, ar mizu mulču. Stādot neaizmirstiet ņemt vērā mulčas slāņa biezumu un nelieciet sīpolu pārāk dziļi! Mulčas kārta sīpolus pasargās no sala, augsnes sablīvēšanās, augšanas laikā palīdzēs noturēt vienmērīgāku augsnes mitrumu un temperatūru. Arī nezāļu ravēšana būs vieglāka, jo augsne zem mulčas nebūs sablīvējusies. Pavasarī sīpolpuķes jāmēslo ar slāpekli daudz saturošu mēslojumu, jo puķes strauji aug. Parastā deva 50 – 80 g/m2, vēlāk 2 reizes ar 2 nedēļu atstarpi var dot komplekso minerālmēslojumu.

Pēdējos gados vairākos dārzos arī Galantus ir realizējis plašus sīpolpuķu stādījumus, tāpēc nākotnē noteikti sekos šīs tēmas papildinājumi un praktiskā pieredze & ieteikumi, kas izdevies un kas ne tik ļoti. Daudz bilžu jau tagad var apskatīt sadaļā portfolio > sīpolpuķu dārzs (lasīt šeit...)

Kā nokūstot sniegam dārzs sāk ziedēt varat apskatīt šeit...- rūpīgi izplānotās un rudenī sastādītās vairāk kā 5000 sīpolpuķes nodrošina ziedu un krāsu uzvaru pār pelēcīgo Latvijas pavasari!

Mēģiniet un Jums izdosies!