Esam raduši, ka ceriņi (Syringa) aug ļoti dažādās vietās sākot no ceļmalām un beidzot ar dārziem pie greznām savrupmājām. Lai arī sākotnēji šķiet, ka tas ir augs, kas neprasa īpašas rūpes, ja ceriņš aug Jūsu dārzā, der šo to zināt par tā kopšanu. Tāpat šī informācija varētu būt saistoša tiem, kuri vēlas dot „otro iespēju” omes stādītajiem ceriņiem....

Par ceriņu stādīšanas īpatnībām liesiet sadaļā Mēneša augs (spiediet šeit)...

Kopšana

Apdobes augsni jāuztur tīru no nezālēm un irdenu. Ja apdobe nav mulčēta, to irdina 3 - 4 reizes sezonā 4 - 7 cm dziļumā. Pirmo reizi irdina pavasarī, kad augsne apžuvusi, bet pēdējā irdināšanas reize atkarīga no nezāļainības un augsnes sablīvēšanās.

Lai ceriņi augstu veselīgi un krāšņi ziedētu, tiem nepieciešams mitrums. Īpaši svarīgi tas ir intensīvas augšanas un ziedēšanas laikā.

Mēslošana

Pirmos divus trīs gadus apdobju mēslošana nav nepieciešama, ja pirms stādīšanas augsne labi samēslota.

Slāpekli saturošos minerālmēslus dod, sākot ar otro gadu pēc stādīšanas, sadalot nepieciešamo devu 2 - 3 reizēm.  Piemēram, lietojot amonija nitrātu, sezonā nepieciešams 65 - 80 g šā mēslošanas līdzekļa uz vienu augu, vienā reizē dodot 20 – 25 g. Pirmo reizi slāpekli saturošu minerālmēslojumu dod agri pavasarī, tiklīdz atkususi augsne, tad vēl pāris reizes ar 2 – 3 nedēļu intervālu.

Papildmēslošanai var izmantot arī organisko mēslojumu, piemēram, vircu, atšķaidot 6-8 reizes, putnu mēslu izvilkumu 10-12 kārtīgā atšķaidījumā vai liellopa mēslu izvilkumu 4-5 kārtīgā atšķaidījumā. Vienam krūmam nepieciešami 1-3 spaiņi šāda mēslojuma, atkarībā no vecuma un vispārējā stāvokļa. Pirms mēslošanas augsnes virskārta jāuzirdina, bet pēc mēslošanas jāmulčē ar 3-4 cm biezu sausas augsnes slānīti.

Ceriņi labi aug un bagātīgi zied, ja augsne apdobes joslā ir pietiekami auglīga. Sākot ar ceturto gadu pēc stādīšanas, mēslošanu labāk pieskaņot ceriņu fenoloģiskajai attīstībai. Ceriņu augšana atsākas agrā pavasarī. Pumpuru briešanas laikā dod 40% no visas nepieciešamās slāpekļa mēslojuma devas, bet atlikušo daļu sadala uz vairākām reizēm ar 20 - 25 dienu intervālu, jo slāpekļa minerālmēslojums viegli izskalojas no augsnes. Mēslojumu dod atbilstoši šādām fenofāzēm: ziedpumpuru briešana, masveida ziedēšana, ziedēšanas un dzinumu augšanas beigas.

Organisko mēslojumu dod arī neatšķaidītā veidā, rudenī iestrādājot apdobēs 10 - 30 kg satrūdējušu kūtsmēslu uz katru pieaugušu krūmu.

Vienkāršos fosfora un kālija mēslošanas līdzekļus dod reizi 2 - 3 gados, iestrādājot 6 - 8 cm dziļumā. Uz vienu 1 m2 nepieciešams iestrādāt 70 g superfosfāta vai arī 40 g superfosfāta (ja ir dots organiskais mēslojums) un 25 g kālija hlorīda vai 40 g kālija sulfāta (ja dots organiskais mēslojums, dod 12 g kālija sulfāta). Var izmantot arī kompleksos mēslošanas līdzekļus.

Vērtīgs kālija, fosfora un mikroelementu avots ir arī koka pelni, turklāt tie neitralizē augsnes skābumu, jo ir sārmaini. 50 - 60 g/m2 pelnu pilnīgi nodrošina nepieciešamo kālija daudzumu, 100 - 120 g – nepieciešamo fosforu, bet 200-400 g/m2 gandrīz pilnīgi neitralizē podzolēto augšņu skābumu. Pelnus iestrādā pavasarī , augsni pārrokot vai irdinot 6 - 8 cm dziļumā.

Nozīmīgi ceriņiem ir arī mikloelementi, kurus parasti nodrošina lapu smidzinājumu veidā. Uz 10 l ūdens ņem 12 g vara vitriola, 5-10 mangāna sulfāta un 203 g cinka sulfāta un amonija molibdāta. Ar šo šķīdumu augus apsmidzina 1-2 reizes sezonā  – pēc ziedēšanas un augusta sākumā. Veicot šādus smidzinājumus tomēr jāatceras, ka nākamajā gadā var nedaudz izmainīties ziedu krāsas tonis.

Pareiza mēslošana paaugstina ceriņu izturību pret slimībām un kaitēkļiem, bet pārmēslošana, īpaši ar slāpekļa mēslojumu, pavājina gan slimībizturību, gan ziemcietību.

Aizsardzība

Ceriņus apdraud dažādas izcelsmes slimības. Sastopamas gan fizioloģiskas saslimšanas, gan baktēriju  un sēņu izraisītas slimības. Svarīgi tās laikus atpazīt, lai varētu krūmus izārstēt.

Ceriņus piemeklē verticiālā vīte, pumpuru bakterioze, dzinumu bakteriālā puve (bakterioze), sudraba lapu slimība, mozaīkas vīruss, baltā mozaīka, gredzenveida plankumainība, lapu ritināšanās, stumbra puve, sala izraisīti stumbra bojājumi, lapu hloroze, lapu malu dzeltēšana, lapu brūnēšana un nekroze, sīkziedainība.

Tāpat ceriņus apdraud kaitēkļi: ceriņu šaurspārnu kode, ceriņu pumpuru ērce, komatveida bruņuts, ceriņu smecernieks, ceriņu tinējs, koksnes rožvabole, zilraibais kokurbējs, ceriņu sfings.

Krūmu veidošana

Lai nodrošinātu skaistu krūmu un krāšņu ziedēšanu, nepieciešams regulāri veidot krūmus.

Galvenie griešanas veidi ir zaru retināšana un zaru īsināšana. Ceriņi labi pacieš apgriešanu līdz daudzgadīgajai koksnei, jo to snaudošie pumpuri saglabā spēju plaukt pat uz ļoti veciem zariem.

Pieaugušu krūmu griešana galvenokārt aprobežojas ar vainaga retināšanu. Retināšana nepieciešama tādēļ, ka ik gadu katrs dzinums krūmā veido 2-4 jaunus dzinumus un tādejādi stipri sabiezina vainagu. Pasliktinās vainaga apgaismojums, samazinās jaunais pieaugums, pavājinās ziedēšana, ziedi un ziedkopas kļūst sīkas, pastiprinās slimību un kaitēkļu izplatība. Retināšanas uzdevums ir panākt visu zaru maksimālu izgaismojumu un to vienmērīgu izvietojumu.

Pirmajos 3 - 4 gadus pēc iestādīšanas galvenais veidošanas uzdevums ir spēcīgu skeletzaru uzveidošana. Ceriņi pārstādīšanas gadā parasti veido vājus pieaugumus, tāpēc divos turpmākajos gados veic tikai sanitāro apgriešanu.

Sākot ar trešo gadu, kad pieaugumi kļūst spēcīgi, var ķerties pie retināšanas. Vēlams to darīt agri pavasarī pirms pumpuru plaukšanas. Krūmu atvases iznīcina, tiklīdz tās parādās, lai neveicinātu augu novājināšanos.

Turpmākajos gados nepieciešama ne tikai retināšana, bet arī apgriešana, lai veicinātu krūmu veidošanos no dažāda vecuma zariem. Jāveic sanitārā griešana, atvašu iznīcināšana, ziedēšanas normēšana.

Ja stumbri pārāk izstiepjas uz augšu, tos pazemina, apgriežot 1 – 1,5m augstumā.

Vecu krūmu atjaunošana

Novecojušu krūmu atjaunošanā ir savas īpatnības. Patsakņu ceriņiem un ceriņu sugām agri pavasarī izgriež līdz zemei vārgulīgākos zarus ar vājiem dzinumiem, bet no ataugušajām atvasēm 2 - 3 turpmākajos gados izveido aizvietošanās dzinumus. Novecojušo skeletzaru nomaiņu labāk veikt pakāpeniski, pa vienam līdz diviem gadā, lai saglabātos krūma forma. Jaunākus skeletzarus, uz kuriem ir atsevišķi novājināti atzarojumi, apgiež līdz spēcīgākajiem vai vainagā pareizāk izvietotajiem sānzariem.

Potētiem ceriņiem vainags veidojas no potes, tāpēc tos nevar aizvietot ar atvasēm, kas veidojas no potcelma. Aizvietošanās dzinumus tiem var veidot tikai no snaudošajiem pumpuriem, kas atrodas virs potējuma vietas.

Šķirnes ceriņi, kas pavairoti ar potēšanu, dzīvo īsāku laiku nekā patsakņi. Smagās, skābās augsnēs potēto ceriņu dzīves ilgums ir 18 - 25 gadi, bet labvēlīgos apstākļos un ar rūpīgu kopšanu to var pagarināt līdz 50 gadiem. Šķirnes ceriņu patsakņu krūmi turpretī var sasniegt 100 gadus un vairāk.

Pieaugušu ceriņu krūmu, kuri sasnieguši 2,5 - 3 m augstumu, retināšana ir visai sarežģīta un darbietilpīga, tādēļ tos bieži vien atstāj novārtā, aprobežojoties ar sanitāro apgriešanu. Šādi krūmi bieži vien aizaug ar daudz atvasēm. Nekopjot potētos ceriņu, to ziedēšanas intensitāte samazinās jau 15 - 20 gadu vecumā. Spēcīga atjaunojošā griešana agri pavasarī līdz daudzgadīgajai koksnei 1 - 1,5m augstumā veicina jaunu dzinumu ataugšanu no potes snaudošajiem pumpuriem. No šiem dzinumiem veido jaunu vainagu. Gadu pēc apgriešanas, ziedēšana atjaunojas un saglabājas vēl 5-6 gadus līdz jaunam kritumam.

Kokveida ceriņiem visus daudzgadīgos zarus saīsina , atstājot 20-50 cm garu dzinuma daļu. Visus vārgos un bojātos zarus izgriež līdz pamatam.

Lai uzturētu potētos ceriņus labā stāvoklī un veicinātu to krāšņu ziedēšanu, krūma dzīves laikā atjaunojošo griešanu var veikt 3-4 reizes. Pēc tam mēģinājumi atjaunot krūmus, tos īsi apgriežot, vairs nedod pozitīvus rezultātus, vienīgi veicina masveidīgu potcelma atvašu augšanu.

Pēc apgriešanas ceriņus mēslo, iestrādājot apdobē 20 - 25 kg satrūdējušu kūtsmēslu vai kūdras komposta uz katru krūmu.

Lai izdodas!