Kad pavasarī koka pelēkajos zaros saplaukst lieli, rožaini balti un maigi smaržojoši ziedi, iespaids var būt patiesi fascinējošs. Magnoliju krāšņie ziedi dara tās neatkārtojamas kokaugu valstī, un ne velti tās tiek dēvētas par koku karalienēm.

Magnolijas nav ierasts skats Latvijas ainavā, taču tas mums neliedz iespēju izbaudīt magnoliju skaistumu savos dārzos, izvēloties piemērotu sugu, atbilstošāko augšanas vietu un pareizu kopšanu.

Magnoliju nosaukums dots par godu franču botāniķim Pjēram Magnolam. Magnolijaugi vieni no pasaulē senākajiem segsēkļu – ziedaugu pārstāvjiem, augi – relikti. Pēc fosilo atlieku izpētes, magnolijaugi eksistējuši jau pirms 150 milj. Gadu - ir maz tik senas izcelsmes augu sugu. Arī magnoliju botāniskā uzbūve ir primitīvāka, par ko liecina zieda daļu izkārtojums.

Ziedus apputeksnē kukaiņi, galvenokārt dažādas vaboles (spīguļi, ūsaiņi, u.c.) kā arī vējš. Pēc apputeksnēšanās uz ziedgultnes attīstās daudz mazu auglīšu ar sēklu vidū, kopā veidojot saliktu someni, kas līdzīgs čiekuram un dažām sugām ļoti dekoratīvs, spilgti rozā krāsā. Ziedi izvietoti sazaroto, drukno un paīso dzinumu galos. Arī lapojums magnolijām mēdz būt iespaidīgs – paliela izmēra ādainas lapas ar veselu plātni un gludu malu. Augšanas forma pārsvarā ir vasarzaļi koki vai krūmi. Magnolijas savvaļā patvērušās apgabalos, kurus mazāk skārusi klimata izmaiņu un civilizācijas radītā ietekme - atsevišķās atradnēs tropu, subtropu joslā, galvenokārt D puslodē un ap ekvatoru.

Kā jau siltzemju augi, magnolijas mūsu apstākļos prasa īpašu attieksmi, taču tās ir spējīgas labi piemēroties klimatam. Daļa magnoliju sugu pie mums labi aug un pārziemo, ja tām izvēlēta no valdošiem vējiem aizsargāta augšanas vieta. Jaunībā tām tīk viegla pusēna, taču pieaugušām noteikti vajadzīga saule. Kā jau eksotam, magnolijai rūpīgi jāizvēlas kaimiņaugus, lai tie būtu kompozicionāli saderīgi. Magnolijas var stādīt grupās, bet vislabāk tās izmantot solitera stādījumos, izcilās estētiskās kvalitātes un kompaktā, izteiksmīgā auguma dēļ.

Magnolijām patīk trūdvielām bagāta, auglīga, irdena augsne ar pietiekamu mitrumu. Augsnes sagatavošanai labi izmantojams satrūdējis komposts ar smilts piejaukumu. Stādāmo vietu sagatavo 1 m dziļumā un platumā. Magnolijas veido izteikti virspusēju sakņu sistēmu, tādēļ nav ieteicams pārmērīgi rušināt apdobes. Apdobi vēlams mulčēt ar mizu mulču, kūdru vai kompostu, kas nodrošina arī papildus noturību pret izsalšanu ziemā, jo seklās saknes ir sala jutīgas. Apdobē vēlams atstāt rudenī nobirušās magnolijas lapas, kas satrūdot bagātina augsni. Ar minerālmēslojumu var sākt piebarot 3-4 gadā pēc stādīšanas. Sala bojātos un vainagu sabiezinošos dzinumus pēc nepieciešamības izgriež.

Magnolijas pavairo ar sēklām, spraudeņiem, noliektņiem vai potējot uz izturīgāko sugu sējeņiem. Sēklām iekaltējot ātri zūd dīgtspēja, tādēļ tās sējamas uzreiz pēc ienākšanās, nokasot koši sarkano vai oranžo mīksto apvalciņu. Sēklas sadīgst jau nākamā pavasarī, taču sējeņu ziedēšana gaidāma ilgāk nekā spraudeņu materiālam. Magnoliju jaunie dēsti pirmajos gados īpaši saudzējami, vislabāk tos pārziemināt, piemēram, plēves siltumnīcā.

Mūsu klimatā audzējamās magnoliju sugas:

Kobus magnolija – Magnolia kobus. Vidēja lieluma koks, dažkārt kā krūms. Lapas 10-12 cm garas. Zied pirms lapu plaukšanas, aprīlī, maijā pienbaltām 6 cm garām ziedlapām ar sārtu garensvītru ārpusē, smaržīgi. Dekoratīvs, 8-12 cm garš spilgti aveņsārts „čiekuriņš” – kopauglis. Latvijā reti kultivēta, bet ziemcietīga.

Gurķu magnolija – Magnolia acuminata. Vasarzaļš, liels koks, noapaļoti konisks vainags. Lapas 10-25 cm garas. Zied pēc lapu plaukšanas maija beigās – jūnija sākumā. Ziedi zvanveida, gaiši zilganzaļi ar dzeltenīgu iekšpusi, 6-8 cm plati, nesmaržīgi. Kopauglis aveņsarkans, 5-7 cm. Latvijā ziemcietīga.

Zvaigžņu magnolija – Magnolia stellata. Nosaukums cēlies no zvaigžņveida ziediem, kuru šaurās spilgti baltās apziedņa lapas atgādina starus. Ziedi aromātiski, 7-8 cm plati. Zvaigžņu magnolijas augums veido nelielu 3 – 5 m koku vai krūmu. Lapas salīdzinoši nelielas, 4-10 cm garas, viļņotu malu. Latvijā pārziemo labi, audzē kolekciju dārzos.

Sulanža magnolija – Magnolia soulangeana. Vasarzaļi līdz 3-4 m augsti krūmi ar izplestu zarojumu. Viena no skaistākajām un iecienītākajām magnoliju sugām, kam izveidotas šķirnes ar dažāda piesātinājuma sārto un purpursarkano toņu ziediem. Pamatsugai ziedi rozā, pie ziedlapu pamatnes tumšāki, zvanveida, 12 – 15 cm plati. Zied pirms lapu plaukšanas, ļoti bagātīgi, ir šķirnes ar vēlāku ziedēšanas laiku līdz jūnijam. Latvijā kultivēta reti, bargās ziemās mēdz apsalt.

Lietussarga magnolija – Magnolia tripetala. Izceļas ar īpaši milzīgām lapām, kuras kā lietussargs sakopotas pušķos dzinumu galos. Lapu izmērs sasniedz 30-60 cm. Arī ziedi iespaidīgi – 15 – 25 cm plati, taču izdala nepatīkamu aromātu. Kopaugļi koši sarkani līdz 10 cm. Latvijā kultivēta ļoti reti, jo bieži apsalst.