Miskantes ir zāļveida ziemcietes, kuras iemantojušas popularitāti Latvijas dārzos efektīgo ziedkopu un lapojuma dēļ, kas savu dekorativitāti mēdz saglabāt arī ziemā.

Miskantes pie mums atceļojušas no tālās Dienvidaustrumāzijas – Ķīnas un Japānas pļavām un mežmalu audzēm. Taču arī mūsu klimata apstākļos piemērotā augšanas vietā miskantes jūtas labi un parāda savu krāšņumu.

Latvijā kultivētās sugas ir Sarkstošā miskante (Miscanthus purpurascens) un Ķīnas miskante (Miscanthus sinensis). Dažos literatūras avotos minētās sugas ir apvienotas zem viena nosaukuma - Iesārtā Ķīnas miskante (Miscanthus sinensis var. Purpurascens). Visbiežāk dārzos audzē miskantes šķirnes, kuras atšķiras pēc izmēriem, ziedkopu un lapojuma krāsas. Pamatsugām ir spēcīgs un plašs pudurveida augums, kas ziedēšanas laikā sniedzas līdz 2 m augstumā, un 1- 1,5 m platumā. Miskantes pavairo dalot cerus, pamatsugas tiek pavairotas arī sējot, sēklas gan mūsu apstākļos neienākas. Miskantēm ir koksnainas, cietas saknes; vecākiem augiem sakņu sistēma ir ļoti blīva. Pavairojot tās ar ceru dalīšanu, var nākties krietni papūlēties, ieteicams apbruņoties ar pacietību un asu lāpstu vai citu asu darbarīku.

Miskantes lapas ir plati lineāras, ar asām malām, saaugušas blīvā lapotnē. Lapas ir vasarzaļas, rudenī pēc salnām tās kļūst sārti dzeltenas. Sausos rudeņos lapas labi saglabājas un ziemas periodā sasalstot piešķir dārzam savu tiesu dekorativitātes. Tomēr visievērojamākās gan vasarā, gan arī  ziemā ir miskantes ziedkopas. Sīkie ziediņi ir sakārtojušies līdz pat 25 cm garās vēdekļveida skarās sarkanīgi brūnos -violeti sudrabotos – sudrabaini baltos toņos. Ziedkopas izvietotas stāvu ziednešu galos, kas ziedēšanas laikā paceļas virs lapotnes.

Vairums miskantes šķirņu ir ievērojamā auguma, tādēļ tās piemērotas vidējiem un lieliem dārziem, parku stādījumiem, kur tās var iekļaut stādījumu kompozīcijās pa vienai vai grupās pa dažiem augiem. Pamatsugas un lielā auguma šķirnes labi izskatās arī kā soliteri. Iecienītas šķirnes ir Ķīnas miskante ‘Rotsilber’ (zied septembrī sarkanīgiem ziediem, augums 120/180 cm lapu/ziedu laikā); Ķīnas miskante ‘Grosse Fontane’ (sarkanbrūni ziedi sept. – okt., 70/250 lapas/ziedi); Ķīnas miskante ‘Fruhe Hybriden’ – zied septembrī baltiem, pūkveida ziediem, 200 cm augsta.
Pārdošanā ir pieejamas arī šķirnes ar divkrāsu lapojumu – jau kādu laiku dārzos pārbaudītā Ķīnas miskantes šķirne ‘Zebrinus’ – lapas horizontāli dzeltenzaļi  svītrotas, zied sept.- okt., 150 cm augsta. Līdzīga ‘Zebrinus’ ir šķirne ‘Strictus’, ar šaurākām, dzelteni šķērssvītrotām lapām 180/100 cm augsta, ziedi dzelteni, augustā, mūsu apstākļos gan ne vienmēr uzzied. Smalkāks lapojums ir arī šķirnei ‘Morning Light’ , kurai lapas ir zaļas ar baltu malu, augums 160 cm un ziedi brūnganā krāsā septembrī – oktobrī. Šķirnei ‘Variegatus’ lapas ir balti-zaļi svītrotas, zied septembrī, sarkaniem ziediem, augums 120/150 cm.
Šķirnes ar mazāku augumu un smalkāku lapojumu rada gaisīgāku efektu, un iederēsies arī mazāka mēroga stādījumos. Šķirne ‘Kleine Silberspinne’ ir 50/100 cm augsta lapu/ziedēšanas laikā, tā zied sudraboti rozā ziediem, lapas smalkas, zaļas.

Izmantojot miskantes dekoratīviem stādījumiem, ieteicams ņemt vērā šķirnes krāsu, ziedēšanas laiku, kā arī izmērus, augšanas formu un protams, augšanas apstākļus. Miskantes pārsvarā pieder pie pudurveida - audžveida augšanas formas. Tās jāstāda siltā, saulainā, no vējiem aizsargātā vietā, vidēji mitrā, līdz mitrā, labi drenētā, trūdvielām bagātā augsnē. Labam kopskatam ieteicams izvēlēties kaimiņaugus, kas atšķiras pēc augstuma un augšanas formas. Saderīgas ar miskantēm būs molīnijas un citas zāļveida ziemcietes, grīšļu dzimtas augi, ziemcietes – čīkstenes, flokši, dienziedes, ziemasteres, zeltslotiņas, u.c. Ziemā efektīgi izskatīsies miskantes, prasmīgi savietotas kopā ar skujeņiem, sevišķi sarmas laikā.
Miskantes skaisto ziedu dēļ ir iecienītas arī floristikā, grieztiem ziediem, kompozīcijās un kaltēšanai.
Par miskantu un citu zāļveida ziemciešu audzēšanu lasiet šeit.

Literaūras avoti:
•    Gunita Briede, grāmata „Dārza papardes un zāļveida ziemcietes”; Rīga – LU Akadēmiskais apgāds, 2008
•    Suzanna Vidlunda, grāmata „Dekoratīvās graudzāles”; Rīga – Jumava, 2009