Egles ir nozīmīgs vizuāls elements Latvijas ainavā. Egļu dekoratīvās šķirnes kļuvušas ļoti iecienītas dārzu un parku stādījumos.  No egles iegūst vērtīgu koksni, miecvielas, sveķus, ēteriskās eļļas un citus labumus. Ziemassvētku laikā smaržīga, mirdzoša eglīte raisa svinīgas sajūtas un siltas atmiņas par bērnību, mājām, pārsteigumiem, dāvanu prieku...

Egles ir lieli mūžzaļi skujkoki, ar stāvu, koniskas formas vainagu. Skuju mūžs eglēm mūsu apstākļos, atkarībā no sugas, ir no 4 līdz pat 15 gadiem, tad koks tās nomet. Tā kā šis process notiek pakāpeniski, skujām nomainoties, tad nav uzkrītoši pamanāms. Egles dabā vairojas ģeneratīvi – ar sēklām. Sēklas nogatavojas 1 gada laikā dažādas formas un izmēra nokarenos čiekuros, kuri vairākām sugām ir ļoti dekoratīvi, piemēram Kanādas eglei (Picea glauca). Kopumā egļu (Picea) ģintī ir ap 50 sugu, kurām savvaļā augšanas vietu labpaticis izvēlēties Ziemeļu puslodes mērenajos un aukstākajos reģionos. Pie mums ievestas un introducētas ir aptuveni 15 egļu sugas. Lai iepazītos ar Latvijas apstākļiem piemērotākajām un iecienītākajām egļu sugām, lasiet šeit. Ir vairākas skujkoku ģintis, kuras ir radniecīgas Picea (egļu) ģintij, un vizuāli ļoti līdzīgas eglēm; pēc latviskā nosaukuma tās arī ir egles, tomēr botāniski ir citu ģinšu pārstāves. Tās ir baltegles, duglāzijas, lapegles un hemlokegles.

Egles labi aug irdenās, mitrās, smilšmāla augsnēs; augsnes reakcija var būt viegli skāba. Eglēm ir sekla un virspusēja sakņu sistēma, tādēļ stipros vējos tās var izgāzties, sevišķi Parastā egle (Picea abies). Tas jāņem vērā, nolūkojot stādāmo vietu eglei. Vairums egļu sugu ir ēncietīgas (Parastā egle), taču ir arī izņēmumi (Asā egle). Daļa egļu sugu diemžēl ir neizturīgas pret vides piesārņojumu, dūmgāzēm, tādēļ to pielietojums stādījumos pilsētās ir ierobežots un labi jāapdomā sugu izvēle. Par egļu stādīšanas, kopšanas un aizsardzības jautājumiem lasiet šeit.

Ir radītas ļoti daudz egļu miniatūrās, dekoratīvās šķirnes, kuras plašā izvēlē piedāvā Latvijas kokaudzētavas, turklāt to klāsts nemitīgi papildinās. Egļu miniatūrās šķirnes galvenokārt ir veidojušās atlasot un pavairojot dabā atrastas koku mutācijas – augus ar ģenētiski izmainītām īpašībām. Šķirnes pavairo ar spraudeņu palīdzību. Egļu šķirnēm mēdz būt tik atšķirīgas vizuālās  īpašības, ka reizēm grūti samanīt līdzību ar pamatsugu, no kuras tā veidota - sākot no miniatūras klasiskās konusveida formas līdz mīlīgi apaļai bumbiņai, uzjautrinošam „sīpolam”, vai rēgainai izlocītai tā saucamajai čūsku formai. Egļu šķirņu dažādais izskats un formas var ienest interesantas noskaņas un rotaļīgumu dārzā.

Lai iepazītu daudzveidīgās egļu šķirnes, lasiet šeit. Ja esat nolēmuši savam dārzam iegādāties kādu dekoratīvo egļu šķirni, Jums var noderēt daži ieteikumi stādu iegādē (lasiet šeit). Egles un to šķirnes daudzveidīgā klāsta dēļ ļoti plaši izmantojamas dažādos stādījumos. Egļu pamatsugas lielā auguma dēļ piemērotas stādīšanai liela mēroga platībās – parkos, lielos dārzos, plašās lauku sētās. Egļu miniatūrās šķirnes ir ļoti piemērotas maziem un vidējiem dārziem, kā arī stādīšanai traukos. Sīkāk par egļu sugu un šķirņu izmantošanu dekoratīvajos stādījumos lasiet šeit.
Gadu no gada aktuāla tēma ir par Ziemassvētkos izmantojamo eglīšu likteni – to esam apskatījuši rakstā "Egle podiņā - kā saglabāt?" (lasiet šeit)