Hortenziju (Hydrangea) ģīntī ir aptuveni 23 sugas, kas sastopamas Āzijas dienvidu un austrumu daļā kā arī Amerikas ziemeļos un dienvidos. Pie mums tās ir vasarzaļas, bet tropu apvidos – mūžzaļas. Ar saviem krāšņajiem ziediem dārzu iekrāso baltā, rozā vai pat zilā krāsā no augusta sākuma līdz pirmajam salam novembrī.

Hortenzijas ir vienas no viskrāšņākajiem krūmiem, tās ir dekoratīvas ne tikai ziedēšanas laikā, bet arī ziemā, kad dārzā patīkamu „odziņu” ienes noziedējušie un apsarmojušie ziedu ķekari. To ziedi pie ļoti labiem augšanas apstākļiem var izveidoties pat cilvēka galvas lielumā! Vasarā, ziedēšanas laikā, augs intensīvi patērē ūdeni, tādēļ jārūpējas par pietiekama mitruma nodrošināšanu. Faktūras kontrastu dārzā rada hortenziju lielās lapas. Ar savu krāšņumu tās nenomāc citus dārza augus, tās vairāk ir atturīgas. Lielākā daļa hortenziju ir vasarzaļi krūmi, bet ir sastopami arī nelieli koki un vīteņaugi.
Augsnes ziņā nav izvēlīgas un labi jūtas gan sārmainās, gan skābās augsnēs. Tomēr vislabāk jutīsies smagā, trūdvielām bagātā augsnē viegli noēnotā vietā. Stādot hortenzijas, stādāmo vietu jāsagatavo 40 – 50 cm dziļumā un 1m diametrā, treknai melnzemei klāt jaucot kūdru. Savvaļas sugas pavairo ar sēklām, bet kultūršķirnes - ar dēstiem. Dēstus iegūst apsakņojot spraudeņus vai pieliecot viengadīgos dzinumus un apberot tos ar augsni.
Mūsu klimatiskajiem apstākļiem vislabāk ir piemērotas kokveida un skarainās hortenzijas. Abu veidu hortenzijas neprasa īpašas rūpes ziemas periodā – tās pārziemo labi un nav jāpiesedz. Piemēram,  liellapu hortenzijas (Hydrangea macrophylla) tiek audzēta kā podu puķe un mūsu Latvijas ziemas tām ir par aukstu. Lai pārzieminātu, tās rūpīgi jāpiesedz. Vēl ir sastopamas robainās, izplestās un kātainās hortenzijas, bet tās labi nepārziemo.

Kokveida hortenzija

Kokveida hortenzijas (Hydrangea arborescens) dzimtene ir Ziemeļamerika. Tā ziedēšana ilgst no jūnija līdz septembrim. Gadās, ka 1 – 1,8m augošais krūms, ziemā apsalst. Par to nevajadzētu raizēties, jo augs ātri atkopjas un atkal ziedēs krāšniem ziediem. Visieteicamāk kokveida hortenziju ir stādīt ēkas ziemeļu pusē. Iestādot to saulainā vietā, regulāri laistiet!
Lai hortenzijas ziedēšana būtu spēcīga un krāšņa, krūmā izgriežami līkie un sīkie zari. Tas darāms vēlu rudenī vai agri pavasarī, ja vēlaties, lai ziemā saglabātos noziedējušās ziedkopas.

Biežāk audzētās šķirnes:
‘Anabelle’- 1,5m augsta, stāviem zariem, noapaļota ar krēmbaltiem ziediem.
‘Grandiflora’- brīvi augošiem, izplestiem zariem, krēmbaltiem ziediem.

Skarainā hortenzija

Skarainā hortenzija (Hydrangea paniculata) ir viena no viskrāšņakajiem krūmiem. Tā sasniedz 2 – 3 m augstumu un 1 – 2 m platumu. Skarainajai hortenzijai ir stāvi un neregulāri dzinumi. Ziedi lielās baltās skarās, kas ar laiku iekrāsojas rozīgas, bet rudenī krāsojas brūnas. Ziedu nokrāsa ir augsnes skābuma rādītājs. Piemēram, skābā augsnē ziedi kļūst košāki, bet neitrālā tie ir bālgani. Zied no jūlija līdz vēlam rudenim.Katru pavasari apgriežami vecie zari un atstājami tikai daži pumpuri ar veco koksni. Katru gadu neveicot apgriešanu, ziedkopas būs mazas un krūms izskatīsies nožēlojami. Skarainās hortenzijas lielisko izskatīsies dzīvžogā kopā ar citiem liela auguma krūmiem.

Latvijā izplatītākās škirnes:
‘Grandiflora’- pati izplatītākā šķirne Latvijā. Ziedu skaras ir 15 – 20 cm garās ziedu skaras sāk ziedēt jūlijā.Sākumā baltas, vēlāk kršojas rozīgas.
‘Dart’s Little Dot’ – ir 0.8m augsta un 0.8 m plata. Saulmīle ar baltiem un sārtiem ziediem.
‘Pink Diamond’- zied no jūlija līdz oktobrim ar baltiem ziediem, kas vēlāk iekrāsojas spēcīgā rozā tonī.