Mūsu izvēlētajam jūlija augam patiesībā ir pat trīs nosaukumi – dienziede, dienlilija jeb viendienīte. Arī zinātnieki strīdās, kurš tad ir tas īstais un pareizais nosaukums. Mēs katrs to saucam sev tīkamākajā vārdā. Latīniski gan šiem īpašajiem augiem ir tikai viens nosaukums - Hemerocallis.

Savvaļā sastopamas aptuveni 30 dienziešu sugas, lielākā izplatība ir Austrumāzijas mežmalās. Vēsturē dienlilijas audzēja nevis to skaistuma dēļ, bet gan medicīnas un pārtikas vajadzībām (dienziežu ziediem piemītot īpatnēja garša). Šo neparasto augu selekcija sākta tikai 20.gadsimta 30 gados. Reģistrētas jau desmitiem tūkstošu jaunu šķirņu un nepārtraukti reģistrā pievienojas aizvien jaunas. Tādēļ dienlilijas vairs nevar saukt par necilām un vecmodīgām puķēm. Iegūstot aizvien krāšņākus un lielākus ziedus, arī cilvēki tās vairāk sākuši saukt par dienlilijām – tā cildinot viņu skaistumu. Savvaļas dienziežu pētnieks Džordžs Jelds 1893.gadā reģistrēja pašu pirmo dienziedi ‘Apricot’ – kas joprojām ir sastopama gan piemājas dārzos, gab arī botānisko dārzu kolekcijās. Vēlākos gados viskrāšņākas dienziežu šķirnes radušās ASV siltākajos apgabalos. Latvijas klimats reizēm mēdz būt par vēsu, lai īpaši greznās šķirnes parādītu sevi maksimālā krāšņumā. Jāpiemin Amerikas Dienliliju biedrība (American Hemerocallis Society), kas ir pasaulē lielākā dienliliju audzētāja. Diemžēl neviens Latvijas selekcionārs šajā biedrībā nav reģistrējis kādu jaunu šķirni.

Audzēšana

Dienziedes ir mazprasīgas it visā – maz ietekmē kaitēkļi un slimības, ziemā nav jāsedz, nav jāatsien, nekaitē pavasara salnas, ilgi var augt vienā vietā. Ļoti piemērotas aizņemtiem cilvēkiem. Tomēr, lai dienlilijas būtu īpaši krāšņas un kuplas, būtu jāievēro daži pamatprincipi. Kā piemēram, lai tās apspīdētu pudienu saule, vai vislabāk pilnīgā saulē. Ziedu plaukšanu tieši ietekmē gaisa temperatūra, īpaši nakts temperatūra. Ja nkatī temperatūra noslīd zem +10 grādiem, tad nākamajā rītā ziedi neatvērsies. Pēc temperatūras paaugstināšanās ziedēšana atkal turpinās. Ziedu neatvēršanās vismazāk ietekmē šķirnes ar dzelteniem ziediem. Mulčējot dienliliju dobes ar neitralizētu kūdras mulču nodrošināsiet optimāli nepieciešamo mitrumu, kas ir mitra augsne 20 – 30cm dziļumā. Augu stādīšanai ir piemērota jebkura normāli iekopta dārza augsne. Nabadzīgā augsnē dienlilijas neizplauks bagātīgos un krāšņos ziedos, bet gad sīkos mazos ziediņos.

Kopšana

Jebkuram ir pa spēkam dienziežu audzēšana, jo tās neprasa nekādu speciālu kopšanu. Biežā laistīšana tām nav nepieciešama, laistiet retāk, bet bagātīgi. Atcerieties pavasarī ap stādiem izkaisīt komplekso mēslojumu, nogrieziet ziemā bojā gājušās lapas, bet daļēji bojātajām nogrieziet tikai atmirušo daļu. Novītušos ziedus iesaka noplūkt jau vakarā, kad tas vieglāk izdarāms. Bet, ja tomēr tam laiciņš nesanāk, tad pēc pāris dienām novītušie ziedu sakalst un paši nokrīt.

Dažas no Latvijā populārākajām dienliliju šķirnēm:

• ‘Dzintarlāse’ – bagātigi dzeltenās krāsas ziediem ir taurītes forma ar viļņotām ziedlapu maliņām.

• ‘Intriga’ – iekšējās ziedlapas brūngani oranžas, bet ārējās – dzeltenas.

• ‘Red Red Wine’ – vīnsarkani ziedi ar viļņotām maliņām.

• ‘Sensācija’- Smaržīgi, lieli zeltaini dzelteni ziedi.

• ‘Dzeguzes Balss’ – Pasteļrozā ziedi ar dzeltenām krokotām maliņām.

• ‘Latvijas Prezidente’ – koši sarkani ziedi ar krokotām baltām maliņām.

Tam nav nekāda attaisnojuma, ja Jūsu dārzā nav nevienas dienziedes :)