Patiesas mīlestības nepārprotamam apliecinājumam ķīniešu jauneklis savai iemīļotajai dāvā krūmpeonijas ziedu (Peonia suffruticosa, P.arborea, P.montana – sinonīmi). Ķīnā šim augam ir ziedu valdnieka satuss. Senākos laikos tā audzēšana tika uzskatīta par dievbijīgu nodarbošanos. 

Nu jau vairākus gadu desmitus šis augs ir pazīstams arī Latvijā, tiesa, vēl nav ieguvis savu popularitāti.Tā audzēšana prasa milzu pacietību un īpašu uzmanību, bet rezultāts ir pūļu vērts - milzīgi smaržīgi ziedi maijā.
Eiropā krūmpeonijas nokļuva 18.gadsimta beigās un drīz vien parādījās arī Rīgā Johanna Cigras dārzniecībā. Dārzkopības firmas Latvijā līdz 1900.gadam esot audzējušas apmēram 200 krūmpeoniju šķirņu un piegādājušas tās citām cariskās Krievijas guberņām.
Latvijā plašāko krūmpeoniju kolekciju (ap 140 dažādību) bija savākusi selekcionāre Elvīra Zvaigznīte (1923-1990) un sākusi vērienīgi nodarboties ar šo krāšņumaugu selekciju, diemžēl viņas darbam nebija turpinātāja. Tas gan nenozīmē, ka Latvijā trūktu šo reto, skaisto augu cienītāju un popularizētāju.

Kokveida peonija ir aptuveni 2 m augsts krūms. Maz zarojas, zari resni, nav lokani, miza tumši brūna, dzinumi sākumā zaļi, rudenī kļūst pelēcīgi. Lapas plaukstot bronzas nokrāsā, vēlāk zaļas, rudenī krāsojas sarkanīgos toņos. Ziedi dzinumu galos d12-25cm, daudzām šķirnēm pildīti. Vainaglapas baltas, sārtas, sarkanas vai saliktā krāsā, bieži ar tumši violetu plankumu pie pamata. Šī auga dzimtene ir Himalaju plakankalnes, kur tās aug sausās un akmeņainās vietās. Tāpēc šīm peonijām ir dziļa mietsakne, kas nepieciešama, lai uzsūktu ūdeni no dziļākiem slāņiem.
Krūmveida peonijām atšķirībā no mums ļoti labi pazīstamajām un iecienītajām lakstveida peonijām (Peonia laktiflora) virszemes daļas nenosalst – tās pārkoksnējas un rudenī nomet tikai lapas.  Kā arī tās ir lielāka auguma – atkarībā no šķirnes tās var izaugt līdz 2m, protams arī zieda forma, krāsa un izmērs ir atšķirīgs. Ziediem ir ļoti spēcīga smarža.

'Dalavayi' peoniju ziedi ir mazāki: 7-8 cm, sarkani, pildīti. Krūma augstums 1,5-1,8 metri
1,5m augstās peonijas, kas pieder pie Lutea grupas ir viszemākās. Ziedi ir dzelteni, 7-8cm.
Krustojot lakstainās un krūmu peonijas ir iegūtas starphibrīdās peonijas. Tām ir koveida peoniju ziedi, bet nav mietsaknes, kas ļoti apgrūtina 'Peonia arborea' pavairošanu. Starphibrīdās peonijas ir nedaudz zemākas, krūma augstums ir 1m, stādi ir zemi un kupli.
Šo augu vertība ir ne vien skaistie un smaržīgie ziedi, bet arī dekoratīvais lapojums, kas rudenī iekrāsojas sarkanīgos toņos. Peonijas izplaukst maija beigās un ar ziediem priecē vairākas nedēļas, jo pumpuri atveras pakāpeniski.

Vieta
Peoniju krūmi labi jūtas gan saulainās, kan daļēji noēnotās vietās. Krūmus vislabāk stādīt pavasarī pirms pumpuru plaukšaanas vai rudenī, kad lapas nobirušas. Stādot sarp augiem jāievēro ~ 1m stādīšanas attālums. Vienas krūmpeonijas audzēšanai rok 50x50 bedri, to pilda ar satrūdējušu lapu kompostu, kas attiecībā 1:1 sajaukts ar augsni. Mālu pievienot nevajag, jo tas notur ūdeni. Nedaudz pievieno arī neitralizētu kūdru. Krūmpeonijas prasa neitrālu vai pat sārmainu augsni -  pH 6-8.
Vispiemērotākā ir smilšmāla augsne. Ja augsne smilšaina, to ielabo ar komposta zemi. Nedrīkst lieto kūtsmēslus,  jo tie var apdedzināt saknes.

No sēklām audzētus dēstus stāda tikpat dziļi kā podā. Potētos stāda tā, lai potējuma vieta atarstos 5cm zem zemes, tad ar laiku stādījums var pāriet uz savām saknēm.
No sējeņiem audzēti augi parsti zied tikai pēc 8-10 gadiem. Turpretī potētie krūmi grib ziedēt jau pirmajā gadā pēc iestādīšanas, bet vismaz pāris gadus to neļaut, lai sasakņojas.

Kopšana

Pirmajos 3 gados augs rūpīgi jāieziemo. Ap krūma pamatni konusveidā uzber pāris spaiņus sausas, neitralizētas kūdras. Atkušņa laikā jāpiesedz ar jumtiņu, lai neuzkrātos mitrums. Piesegumu noņem aprīļa vidū vai beigās. Kūdru turpat izlīdzina. Maijā dod papildmēslojumu, piemēram ilgiedarbības 17-11-18, kas šķīst 3-4 mēnešus. Mazam stādam pietik ar tējkaroti, lielākam -  sauju. Mēslojumu izkaisa tuvu krūma ceram.
Ziemā pēc pirmā augšanas gada  apgriežot centrālo dzinumu (galveno stumbru) iegūsiet labi zarotu kuplu krūmu. Agrā pavasarī vai vēlu rudenī var apgriezt bojātos atmirušos zarus. Dzinumus apgriež līdz dzīvajiem audiem (piebriedušiem pumpuriem, kuri maija beigās ziedēs vai veidos jaunos sāndzinumus). Ja salā cietis krūma centrs, dzinumus apgriež līdz pumpuriem, kas vērsti uz iekšu. Zaru īsināšana krūma veidošanas nolūkā nav nepieciešama. Nevajag izgriezt arī sabiezinātos un uz krūma centru vērstos zarus. Tā kā ziedpumpuri veidojas dzinumu galos, apgrieztām peonijām būs ievērojami mazāk ziedu.
To, kāds veidosies krūms, nosaka ziema. Bargas ziemas salā cietis augs diez vai ātri sakuplos un bagātīgi ziedēs. Nedrīskt stādīt vietā, kur rudeņos un pavasarsos uzkrājas ūdens, labāk sausākā nekā par slapju.
Krūmu neveido, pavasarī izgriež sausos un nosalušos zarus. Jāizkniebj noziedējušos ziedus. Ja nodrošīnāti labvēlīgi apstākļi, tad ~ 20 gadus vecā krūmā var saskaitīt pat 60 ziedus. Starpsugu hibrīdiem ziedi ir lielāki, bet mazākā skaitā.
Kokveida peoniju uzreiz stāda paliekošā vietā, jo vēlāka pārstādīšana ir apgrūtināta mietsaknes dēļ. Sakne ir liela, sulīga un trausla. Sākot no 3-4 gada to pārstādīt gandrīz nav iespējams. Pārstādot to var traumēt un ziedēšana nebūs pat vairākus gadus.
Lai paātrinātu augšanu var mēslot ar ilgtermiņa mēslojumu un ātrās iedarbības mēslojumu lietot pēc vajadzības. Lielus krūmus mēslot tikpat kā nav nepieciešams, no to nokritušajām lapām dabīgi veidojas trūdzemes slānis. Augs drīzāk var ciest no pārmēslošanas nevis no barības vielu trūkuma. Jaunajiem stādiem izaugs garāki dzinumi, ja mēslos līdz jāņiem ar komplekso mēslojumu.

Kaitēkļi

Kaitēkļi un slimības krūmpeonijas īpaši neapdraud. Pat gliemeži tās neiekāro. Retos gadījumos augam novēro pelēko puvi vai kādu sēnīšu vai mikrobu izraisītu slimību. Ja stumbru pamatnē rodas nelieli pelēcīgi, blīvi sakopojumi, tās ir parazītisko sēņu kolonijas. Parsti inficētās vasas daļas iet bojā. Lapu un pumpuru plankumveida brūnēšanu izsauc gan sēnes, gan mikrobi. Jāveic nepieciešamie atveseļošanas pasākumi, kas atkarībā no izraisītāja stipri atšķiras. Raksturīgākie pasākumi izpaužas kā inficēto augu daļu nogriešana, peonijas augšanas apstākļu optimizēšana. Optimizēšana nozīmē nodrošināt ar pietiekošu minerālvielu daudzumu, gaisu, ūdens režīmu un citiem faktoriem. Inficētie augi jāapstrādā ar funcgicīdiem, bakteroidīdiem.

Pavairošana
Širnes pavairo veģetatīvā veidā, galvenokārt potējot ar spraudeņiem vai sakneņiem, var pavairot arī ar sēklām. Sēklas ievāc pilnībā nogatavojušās (brūngani melnas) augustā vai septembrī. No vienas ziedkopas parasti iegūst ~ 20 sēklas.  Lai sēkalas pamudinātu uz dīgšanu, nepieciešama stratifikācija. Rudenī tās sēj kastītēs, kas piepildītas ar irdenu substrātu, pēc tam pierok dārzā un piesedz ar lapām. Sēklas dīgst pēc pusotra gada. Sējeņiem vispirms attīstās sakne, pēc tam virs augsnes parādas dīgļlapas. Kad dīksti sasnieguši 2 cm garumu, tos izpiķē pavairošanas dobē vai podos, ko pierok dārzā. Augšanas laikā jānodrošīna mitrums. Ģeneratīvi izaudzētie augi ievērojami var atšķirties no mātes auga. Ja vēlaties iegūt identiskus pēcnācējsu, pavairojiet tos veģetatīvi -  dalot krūmu  vai potējot. 
Ja iegādāsieties 2-3  gadus vecu stādu jārēķinās, ka ziedēšana būs jāgaida kādi 5 - 6 gadi. Letāki ir no sēklām audzēti stādi. Ziedēšanas vecumu sasniegušie potētie peoniju šķirnes stādi ir dārgi 50-150 lati/gab.
Lai iaudzētu no sēklas mazu stādiņu – paiet vismaz 5 gadi no sēklas ievākšanas brīža.
Savu patieso krāšņumu peoniju krūms sasniedz 14-15 gadu laikā.
Visjūtīgākās pret ziemas salu ir dzeltenās peonijas, bet visizturīgākās – sufruticosa grupa.

Uzdrīkstieties arī Jūs pamēģināt arī savā dārzā izaudzēt krāšņu krūmpeoniju!