Dzeltenas, smaržīgas ziedu zvaigznītes zaros, bet fonā augstas balta sniega kupenas... Prieks par ziedošo burvjulazdu (Hamamelis) tāds pats kā par pirmajiem sniegpulkstenīšiem.

Burvjulazda ir īpaša, jo tai nav konkurences. Tā spēj pārsteigt ziedot laikā kad citi kokaugi jau vai vēl slīgst ziemas miegā. Šie īpatņi pamazām tiek novērtēti, taču joprojām tie ir samērā reti sastopami dārzos.

Ziemeļamerikā, Ķīnā un Japānā savvaļā aug sešas burvjulazdas sugas. Latvijā audzē trīs no tām – Virdžīnijas (H. virginiana), Japānas (H. japonica) un mīksto (H. mollis).

Virdžīnijas burvjulazda – var izaugt 2,5m augsta un 1,5m plata, rudenī tās lapas krāsojas dzeltenas. Šī burvjulazda zied  gaiši dzelteniem, smaržīgiem ziediem vēlu rudenī pēc lapu nomešanas. Nākamā gada rudenī veidojas augļi – divcirkņu pogaļas. Šī burvjulazda ir ar vislabāko ziemcietību Latvijā.

Japānas burvjulazda – savvaļā var izaugt līdz 10m augsta, tai ir pelnu pelēki zari, tā zied parasti laikā no janvāra līdz martam. Latvijā kolekcijās ļoti reti sastopama īsta.

Mīkstā burvjulazda – var izaugt 3m augsta un 3m plata. Vainags drīzāk krūmveida. Zied  agri pavasarī, dzelteniem, smaržīgiem ziediem.

Krustojot Japānas un mīksto burvjulazdas, izveidota starpsugu hibrīdu (H. x intermedia) grupa – saukta par vidējo burvjulazdu, kas ievērojama ar šķirņu daudzveidību. Šajā grupā ietilpstošo šķirņu krāsas variējas no gaiši dzeltenas līdz piesātināti oranži sarkanai. Sarkanajām šķirnēm bieži ir sarkanas krāsas lapas rudenī.
‘Diane’ – šķirne ar sarkaniem smaržīgiem ziediem un oranžām lapām rudenī;
‘Gimboprn’s Perfume’ – koši, gaiši dzelteni un smaržīgi ziedi;
‘Jelena’ (= ‘Copper Beauty’) – oranžsarkani ziedi, oranžsarkanas lapas rudenī;
‘Pallida’ – sēra dzelteni, smaržīgi ziedi;
‘Primavera’ – bagātīgi ziedoša šķirne ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem;
‘Sunburst’ – citrondzelteni, nesmaržīgi ziedi.

Burvjulazdas stāda normālās līdz svaigās auglīgās, labi drenētās smilšmāla augsnēs. Virdžīnijas burvjulazdai patiks kaļķaina, bet pārējām skāba augsnes reakcija. Burvjulazdas ir saulmīles, bet labi pacietīs arī daļēju noēnojumu. Saulē ziedēs bagātīgāk un krāšņāk. Tās ir lēnaudzīgas, izturīgas pret slimībām un kaitēkļiem. Burvjulazdu vēlams stādīt no vējiem aizsargātā vietā, piemēram, pie mājas sienas. Koka formu var viegli mainīt apgriežot, tādēļ nevajadzētu baidīties šo īpatni laist savā dārzā. Latvijas stādaudzētavās tiek piedāvāti dažādi, pašu audzēti burvjulazdu stādi.

Amerikas indiāņi Virdžīnijas burvjulazdas lapas un mizu izmantoja kā ārstniecības līdzekli. Arī mūsdienās šī auga sastāvdaļas ir populāras homeopātisko ārstniecības līdzekļu un kosmētikas produkcijas ražošanā. Preparātiem ir antibakteriāla un asinsriti uzlabojoša iedarbība,  tie efektīvi dziedē brūces un kopj apsārtušu ādu.