Ceriņi (Syringa) ir viens no nedaudzajiem augiem, kurus pazīst it visi. Tie aug gan ceļmalās, gan parkos un skvēros, tāpat dārzos. Šobrīd šie skaistie krūmi vēl pacietīgi briedina savus pumpurus, lai jau pēc dažām dienām pārsteigtu ar krāsu daudzveidību un reibinošo smaržu. Ceriņu ziedēšana iezīmē ilgi gaidītās vasaras sākumu.

Ceriņu ģintī (Syringa L.), kas pieder pie olīvu dzimtas, ir 28 sugas. Pārsvarā ceriņi ir krūmi, lai gan tos var veidot arī kā nelielus kokus. Ceriņu ģints tiek iedalīta vairākās apakšģintīs:

• parastie ceriņi (Syringa), pie kuriem pieskaitīti parastie, šķeltlapu, Rodopas, Vorda un platlapu ceriņi;
• plūksnlapu ceriņi (Pinnatifoliae Rehd.), pie kuriem pieskaita plūksnlapu ceriņus;
• pūkainie ceriņi (Pubescentes Lingelsh.), pie kuriem pieskaita Jūlijas, Potaņina, priedulāja, samtaino, sīklapu, pūkaino un Meijera ceriņus;
• matainie ceriņi (Villaasae C.K. Schneid), pie kuriem piekaista Himalaju, Junnanas, Tigersteta, Ungārijas, Volfa, liekto, Kamarova, mataino, smalkmataino, un Zvegincova ceriņus;
• ligustrīnas (Ligustrina Rupr.), pie kurām pieskaita Amūras, Japānas un Pekinas ceriņus.

Ceriņi savvaļā sastopami Eiropā un ziemeļaustrumu Āzijā. Parastais ceriņš 4-6m augsts krūms vai koks ar apaļu vainagu. Veciem stumbriem miza ir tumši brūna un atdalās šaurās strēmelēs. Šiem ceriņiem nav galotnes pumpura, jo tas atmirst un to izveido sānu pumpuri. Lapas plati olveida līdz sirdsveida, nokrīt vēlu rudenī pēc pirmajām salnām.

Ziedkopas pāra piramidālas – 10-13 cm garas. Ziedi zilgani violeti, 1-1,2 cm diametrā, ar spēcīgu aromātu, mēdz būt vienkārši vai pildīti. Vienkāršajiem ziediem ir 4 vainaglapas, bet pildītajiem 12 un vairāk. Lielākā daļa izveidoto šķirņu zied bagātīgi, taču ir šķirnes, kurām ziedēšana ir neregulāra. Parastajiem ceriņiem piemīt augsta sausumizturība un ļoti laba ziemcietība. Krūmiem ir spēcīga sakņu sistēma un tieksme veidot sakņu atvases.

Lai varētu orientēties ceriņu šķirņu daudzveidībā, tās klasificē pēc krāsas un ziedu pildījuma. Par visveiksmīgāko uzskata ceriņu iedalījumu septiņās pamatgrupās, vadoties pēc ziedu krāsas. Šo iedalījumu lieto arī starptautiskajā ceriņu šķirņu reģistrā. Pamatgrupas ir : I – baltie ceriņi, II violetie ceriņi, III zilie un zilganie ceriņi, IV gaiši violetie, ceriņkrāsas ceriņi, V sārtie un rozā ceriņi, VI sarkanīgie purpura ceriņi, VII – tumšie purpurkrāsas ceriņi.

Ceriņiem vislabāk patīk augt saulainās, no valdošajiem vējiem aizsargātās vietās. To audzēšanai labi piemērotas dienvidrietumu nogāzes. Izvēloties vietu stādīšanai, jāņem vērā arī gruntsūdens līmenis, lai ceriņi justos labi, tam nevajadzētu būt tuvāk kā 1,5 – 2 m no augsnes virskārtas. Ceriņi labi augs vidēji smagās, trūdvielām bagātās smilšmāla vai kūdrainās augsnēs. Optimālā augsnes reakcija atkarībā no augsnes mehāniskā sastāva. Smilšainās un kūdrainās augsnēs tā ir 5,5 -6, mālsmilts augsnēs 6,5-7, bet māla augsnēs 6,8 – 7,3.

Visbiežāk dārzā stāda vairāk par vienu ceriņkrūmu. Tā kā ceriņi var izaugt gana kupli, tos nevajadzētu stādīt ciešāk par 2,5 – 3m citu no cita. Piemērotākais laiks ceriņu stādīšanai ir augusta beigas, septembra sākums, bet, ja pavasarī pēc iespējas agrāk. Iegādājoties stādu konteinerā, to var stādīt visu veģetācijas periodu. Tā kā ceriņiem ir spēcīga sakņu sistēma, tos var stādīt arī erozijas apdraudētās vietās augsnes nostiprināšanai. Parastā ceriņa šķirņu potējumus stāda par trim centimetriem seklāk nekā tie auguši kokaudzētavā. Tas mazinās sakņu atvašu augšanu. Citu sugu ceriņus stāda tā, lai sakņu kakls būtu vienā līmenī ar augsnes virskārtu. Ceriņus, kas potēti uz ligustriem un Ungārijas ceriņiem, stāda par aptuveni 7 cm dziļāk, lai potējuma vieta atrastos augsnē. Patsakņu ceriņus stāda nedaudz padziļināti. Pie stādīšanas stādus rūpīgi salej, apdobi mulčē, ar kūdru, šķeldu vai satrūdējušiem kūtsmēsliem.

Dobele ir pilsēta, kas daudziem saistās tieši ar ceriņiem, jo tajā atrodas lielākais ceriņu stādījums Latvijā kā arī viena no pasaulē plašākajām ceriņu kolekcijām. Šajā dārzā daudzus gadus sekmīgi strādāja selekcionārs Pēteris Upītis (1896-1976).  „Upīša dārzā” ir iespēja apskatīt 200 ceriņu šķirnes un hibrīdus, tai skaitā arī Latvijā un citur pasaulē atzinību guvušās P.Upīša veidotās šķirnes ‘Māte Ede Upītis’, ‘Liega’, ‘Gaiziņkalns’, ‘Esības prieks’ un citas. Dārzā ir arī citu augu kolekcijas, piemēram, dekoratīvās ābeles, plūmes, pīlādži, īrisi, dienziedes, lilijas, kokveida peonijas.

Ik gadu ceriņu ziedēšanas laikā „Upīša dārzā” notiek klasiskās mūzikas koncerts, kas pulcē daudzus tūkstošus cilvēku. Tā ir unikāla iespēja baudīt mūziku reibinošā skaistumā.

Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājuma stacijā ir iespēja iegādāties kvalitatīvus stādus par saprātīgām cenām. Stādi tiek tirgoti arī konteineros, kas nozīmē, ka tos var stādīt visu veģetācijas periodu. Ceriņu stādus gan ne tik lielā dažādībā tirgo arī visas dekoratīvo stādu audzētavas. Lielveikalu dārza preču nodaļās tiek piedāvāti no ārzemēm ievesti ceriņu stādi. Stādu cenu ietekmē stāda izmērs un kvalitāte, kā arī šķirne.

Sīkāk par ceriņu kopšanas īpatnībām lasiet Rubrikā mēneša tēma šeit...

Rakstā izmantoti materiāli no LA'Ceriņu un jasmīnu avīze'2002; žurnāla 'Dārza pasaule' pielikuma 'Ziedošie krūmi', foto: Inese Raubena