Ar ko un kad būtu jāmiglo augļukoki - plūmes, ābeles, lai augļos nebūtu tārpi?

Elita jautā (22.02.2011.)

Cīņā ar kaitēkļiem un slimībām būtiska nozīme ir profilaksei. Piemērotā laikā un pareizās dozās lietoti ķīmiskie preparāti pēc gaidīšanas laika beigām ir sadalījušies un cilvēka veselībai nav kaitīgi. Tomēr mazdārziņos, kur augļi tiek audzēti nelielos daudzumos -

pamatā vienas ģimenes vajadzībām,atbalstāmāka ir augu aizsardzība bez ķīmisko preparātu lietošanas.

Tumšā plūmju zāģlapsene bojā augļus, to sānos parādās mazs caurumiņš, tur sākās eja uz augļa vidu. Eja pilna ar tumšiem ekskrementiem. Kaitēkļiem ķermenis spīdīgi melns. Izlido pirms plūmju ziedēšanas. Olas sāk dēt, kad gaisa tempeatūra paceļas virs 15 grādiem. Kāpuri izškiļas pēc 1-2 nedēļām. Tie graužas augļos, pāriet no viena augļa uz otru. Bojātie augļi nobirst. Kāpuru barošanās laiks 21-28 dienas. Pieaugušie kāpuri ielien augsnē, izveido kokonu un pārziemo. Plūmju zāģlapsene mūsu apstākļos var būt ļoti postoša, atsevišķos gados sabojā visu ražu. Apkaro miglojot ar insekticīdiem danadimu, deci, ekofitu, fastaku, karatē zeonu vai sumi-alfu, kad sāk birt ziedlapiņas.

Vēl viens kaitēklis, kas bojā plūmju augļus, ir plūmju tinējs.  Latvijā gan nav sevišķi izplatīts, plašāk sāk novērot tika pēdējos gados. Tauriņš pelēks, nepilnu cm garš, kāpurs 10-15mm garš, rozā ar melnu galvu. Plašāku izplatību vēro pēc siltām ziemām. Pārziemojuši kāpuri iekūņojas augsnē, tauriņi izlido jūnijā. Olas dēj galvenokārt uz jaunajiem auglīšiem. Aptuveni 3 nedēļas pēc plūmju ziedēšanas no olām izšķiļas kāpuri. Tie iegraužas augļos, ēd mīkstumu un aiz sevis atstāj ekskrementus. Bojātās plūmes ieģūst violetu nokrāsu, priekšlaikus nogatavojas, nokrīt, uz augļiem parādās sveķi, kas sacietē.

Jūnija biegās uz plūmju stumbriem 10-15 cm virs zemes uzliek ķeramjostas, ar kurām var savākt kāpurus. Tās noņem un kāpurus iznīcina oktobrī. Bojātos, kritušos augļus savāc un iznīcina. Vēlu rudenī ap koku stubriem augsni uzrok, lai neradītu labus apstākļus kāpuru pārziemošanai. Šī paša iemesla dēļ vēlu rudenī no plūmju stumbriem attīra veco, atlobījušos mizu.

Kāpuru masveida šķiršanās laikā (3-4 nedēļaspēc plūmju noziedēšanas) var miglot ar insekticīdiem - danadimu, deci, fastaku, kestaku, karatē zeonu, maču vai sumi-alfu.

Ābeles no kaitēkļiem apdraud ābeļziedu smecernieks, ābeļu baltblusiņa, ābolu tinējs, pīlādžu tīklkode, ābolu zāģlapsene, augļukoku sarkanā tīklērce. Apkarošana līdzīga kā plūmju kaitēkļiem.

Ja ir vēlēšanās augļus izaudzēt bez ķīmijas, jālieto citi augu aizsadzības līdzekļi.

Kaitēkļus dabā ierobežo derīgie kukaiņi un putni. Tāpēc dārzā jāliek putnu būrīši, jābaro putni ziemā. Plūmju zāģlapsenes, tinējus un citus kukaiņus var daļēji izķert, izliekot ēsmas, gatavotas no salda, sarūguša šķiduma (ievārījuma, kefīra, ar cukuru un tamlīdzīgi). Zarā iekar trauku ar platu virsu, kurā atlaižas un salīp kukaiņi. Tos regulāri savāc un iznīcina. Vasaras sākumā kokiem uzliek kaitēkļu keramās jostas.

No bioloģiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem kauleņkokiem var lietot Trihodermīnu pret pelēko puvi, aplaistot augus un augsni. Ekoloģiskajā dārzkopībā slimību apkarošanai ir atļauts lietot tadus augu aizsardzības līdzekļus ka Bordo šķidrumu, vara vitriolu, karbamīdu. Pret laputīm smērā labi  palīdz zaļās ziepes, kas vēl efektīvākas ir sajaukumā ar Bacilonu.

Lai Jums izdodās!

Atbildes sagatavošanā izmantota AS "Lauku Avīze" 2008.gadā izdotā grāmata "400 augļi un ogas Latvijā".